Jūras šņibītis

Jūras šņibītis; Calidris maritima
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta	Sloku dzimta (Scolopacidae)
Ģints	Calidris
Suga	Jūras šņibītis (C. maritima)

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Jūras šņibītis (Calidris maritima) ir neliels tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas bridējputns. Reti novērojams arī Latvijas jūras piekrastē.

Satura rādītājs

1 Izskats
2 Barība
3 Mājvieta, migrēšanas un ligzdošanas vietas
4 Aizsardzība
5 Atsauces
6 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Izskats

Jūras šņibītis

Pieaugušam putnam ir dzeltenas kājas un vidēja izmēra tievs un spics knābis, kura krāsa pie pamata ir dzeltena, bet tālāk — tumša. Ķermeņa apspalvojums ir virspusē tumšs ar viegli violetu nokrāsu, bet zemāk — balts. Krūtiņa ir gaiši pelēcīga, astes gals — melns.

[izmainīt šo sadaļu] Barība

Šņibītis ir sabiedrisks putns, kas uzturas mazos bariņos ar saviem sugasbrāļiem un nereti biedrojas arī ar akmeņtārtiņu (Arenaria interpres), meklējot barību akmeņainajās, klinšainajās piekrastēs. Pārsvarā šnibītis pārtiek no insektiem un moluskiem, kā arī dažiem augu valsts pārstāvjiem.

[izmainīt šo sadaļu] Mājvieta, migrēšanas un ligzdošanas vietas

Jūras šņibīša ligzdošanas vietas ir ziemeļu tundras arktiskās salas Kanādā un Grenlandes un Ziemeļrietumeiropas piekrastes zonas. Putnam patīk akmeņaini jūras vai okeāna krasti. Ligzdu šņibītis būvē uz zemes — vai nu uz neliela akmeņu paaugstinājuma vai arī piekrastes nogāzēs. Tēviņš atrod un iezīmē vairākas vietas, bet mātīte izvēlas vienu no tām un izdēj 3 līdz 4 oliņas. Galvenās rūpes par cālēnu perēšanu un pieskatīšanu uzņemas tēviņš. Mazie sevi pabaro paši.

Jūras šņibītis ir gājputns — vēlīns migrētājs, kas ziemā dodas uz Atlantijas okeāna klinšainajiem bezledus krastiem. Dažu šņibīšu migrēšanas ceļi uz dienvidiem gan neved tālāk par Ziemeļkarolīnu ASV vai Portugāles ziemeļiem.

Latvijā jūras šņibītis uzskatāms par reti sastopamu caurceļotāju vai ziemotāju. Putns novērots vien nedaudz mazāk kā 30 reizes un vienmēr tikai jūras piekrastē, pārsvarā rudenī, bet dažas reizes arī ziemā.^[1]