Smadzeņu kapsula

Vikipēdijas lapa
Smadzeņu kapsula
Astoņi neirokrānija kauli.
(Viscerālie kauli attēloti puscaurspīdīgi.)
  Dzeltens: pieres kauls (1)
  Zils: paura kauli (2)
  Lillā: spārnkauls (1)
  Brūns: deniņu kauli (2)
  Zaļš: pakauša kauls (1)
  Sarkans: sietiņkauls (1)
Detaļas
Identifikatori
Latīņu Neurocranium
TA98 A02.1.00.007
TA2 354
FMA 53672
Kaulu anatomiskie termini

Smadzeņu kapsula (latīņu: neurocranium) (arī smadzeņdaļa, neirokrānijs) ir galvaskausa daļa, kas aptver smadzenes un sargā tās no fiziskas iedarbības, kā arī fiksē maņu orgānus (ožas, redzes, dzirdes receptorus). Smadzeņu kapsula, būdama ass skeleta turpinājums, balsta visu galvas daļu un fiksē galvaskausa viscerālo nodalījumu. Bez tam dažiem dzīvniekiem tā papildus var pildīt arī ragu balsta funkciju.

Izšķir divus galvenos smadzeņu kapsulas tipus[1]:

  • platibazālais (ar plašu pamatu; kapsulas smadzeņu dobums atrodas starp acu orbītām), kas raksturīgs daudzām zivju grupām, abiniekiem un daļai rāpuļu,
  • tropibazālais (ar šauru pamatu; kapsulas smadzeņu dobums atrodas aiz acu orbītām, bet orbītu sienas satuvinātas un tās šķir tikai plāna starporbītu starpsiena), kas raksturīgs putniem un zīdītājiem.

Cilvēkiem smadzeņu kapsula ir lielāka par viscerālo nodalījumu (smadzeņu lielo izmēru dēļ), bet dzīvniekiem tā ir mazāka.

Veidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smadzeņu kapsula embrijiem sāk veidoties zem galvas smadzenēm kā divi vai trīs pāri skrimšļa aizmetņu. Hordas priekšējā gala sānos veidojas parahordālijas (priekšējo mugurkaula skriemeļu augšējo loku saplūdusie aizmetņi), bet tiem priekšā - sīki sānu skrimšļi (reizēm var neattīstīties) un lielas trabekulas. Vienlaicīgi, bet neatkarīgi no šiem aizmetņiem rodas maņu orgānu: ožas, dzirdes, acābolu (sklēra) skrimšļa kapsulas. Parahordālijas, trabekulas un sānu skrimšla aizmetņi saaug kopā, turpina augt plašumā un sāk apaugt no sāniem galvas smadzenes. Šim skrimšļa pamatam no priekšpuses pieaug ožas kapsulas, bet sānos no aizmugures dzirdes kapsulas. Starp tām galvaskausa sānu virsmā veidojas padziļinājumi - acu dobumi jeb orbītas, kurās izvietojas acis. Šāda smadzeņu kapsulas attīstības stadija - pagaidām vēl ir bez jumta - ir raksturīga apaļmutniekiem. Pārējiem mugurkaulniekiem vēl dīgļa vai kāpura stadijā augošais skrimslis izveido galvaskausa jumtu, kurā parasti paliek ar saistaudu plēvi klāta neliela atvere - avotiņš. Zemākajām kaulzivīm (skrimšļa ganoīdzivīm) smadzeņu kapsula paliek no skrimšļa, bet virs tās no segkauliem, līdzīgi bruņuzivīm, veidojas bruņas. Pārējām kaulzivju grupām primārajā skrimšļa smadzeņu kapsulā veidojas pārkaulojumi. Tālāk šis process noslēdzas ar primāro jeb skrimšļkaulu izveidošanos. Smadzeņu kapsulu attīstības posmā, kad tā ir no skrimšļa, sauc par hondrokrāniju (skrimšļa galvaskausu). Pēc smadzeņu kapsulas pārkaulošanās to var saukt par osteokrāniju (kaula galvaskausu). Vienlaicīgi notiek segkaulu iegrimšana zem ādas un to saaugšana ar skrimšļkauliem. Kā pēc ārējā izskata, tā arī pēc histoloģiskās uzbūves segkauli un skrimšļkauli ir ļoti līdzīgi. Tos atšķirt var vienīgi izsekojot smadzeņu kapsulas attīstībai. Kaulzivīm smadzeņu kapsula sastāv no daudziem skrimšļkauliem, bet skrimslis saglabājas tikai ožas un dzirdes kapsulu, un acu orbītu rajonos. Mūsdienu abiniekiem smadzeņu kapsulā paliek diezgan daudz skrimšļa un attīstās samērā nedaudz skrimšļkaulu un segkaulu. Pieaugušajiem rāpuļiem, putniem un zīdītājiem smadzeņu kapsulu veido tikai kauli (skrimšļkauli un segkauli). Iekšējo, no skrimšļa vai skrimšļkauliem veidoto smadzeņu kapsulas daļu sauc par endokrāniju, bet to sedzošo segkaulu kompleksu, kas var saaugt vienā galvas vairogā, mēdz saukt par dermatokrāniju.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smadzeņu kapsulu parasti veido 8 kauli: pakauša kauls (os occipitale), spārnkauls (os sphenoidale), pieres kauls (os frontale), sietiņkauls (os ethmoidale), 2 paura kauli (os parietale) un 2 deniņu kauli (os temporale). Smadzeņu kapsulai izšķir velvi un pamatni.

Velvi no priekšpuses veido pieres kaula zvīņa, no mugurpuses pakauša kaula zvīņa, augšpusē ir paura kauli, bet sānos deniņu kaulu zvīņas. Kaulus saista šuves, kas uz vecumu daļēji pārkaulojas. Jaundzimušajiem tajās ir šauras saistaudu plēvītes, kas dažu šuvju krustošanās vietās, paplašinoties, veido tā saucamos avotiņus. Šuves un avotiņi ļauj bērna galvas formai nedaudz mainīties, kad tā iet cauri mazajam iegurnim dzemdību laikā. Avotiņi pārkaulojas 1-2. mūža gadā.

Smadzeņu kapsulas pamatni veido visi tās kauli, izņemot paura kaulus. Pamatnes iekšējā virsmā ir trīs bedres: priekšējā, vidējā, un mugurējā. Priekšējā bedrē atrodas galvas smadzeņu pieres daivas un ožas nervi. Pa daudzajām vidējās bedres atverēm no smadzeņu dobuma iziet vairāki (II-VI) galvas smadzeņu nervi bet tajā ienāk iekšējās miegartērijas - galvas smadzeņu barotājas. Uz turku segliem (bedrīte spārnkaula ķermeņa augšējā virsmā) uzgulst smadzeņu piedēklis - hipofīze, bet pārējo bedrītes daļu aizņem galvas smadzeņu deniņu daivas. Deniņu kaulu piramīdā atrodas dzirdes un līdzsvara orgāni. Mugurējās bedres vidū ir lielais pakauša caurums, kas savieno smadzeņu dobumu ar mugurkaula kanālu. Tajā iegarenās smadzenes savienojas ar muguras smadzenēm. Pa citām šīs bedres atverēm no smadzeņu dobuma iziet pārējie (VII-XII) galvas smadzeņu nervi. Mugurējo bedri aizņem iegarenās smadzenes, smadzenītes un smadzeņu tilts.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. N. Naumovs, N. Kartašovs. Mugurkaulnieku zooloģija, izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1990, 68. lpp.
  2. Populārā medicīnas enciklopēdija, Rīga, "Galvenā enciklopēdiju redakcija", 1985. gads. 175. lpp.