Spāņi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Spāņi
Españoles

Hispanos mural.jpg
1. rinda: Seneka Jaunākais · Lope de Vega · Adriāns · Santiago Ramón y Cajal · Averoess
2. rinda: Miguel de Unamuno · Abd-ar-Rahman III · Luiss Bunjuels · Ernans Kortess · Felipe II
3. rinda: Djego Velaskess · Fransisko Goija · Izabella I (Kastīlija) · Manuel de Falla · Migels de Servantess
4. rinda: Krusta Jānis · Ramón del Valle Inclán · José Ortega y Gasset · Ignācijs no Lojolas · El Cid
5. rinda: Antoni Gaudí · Maimonids · Pablo Pikaso · Calderón de la Barca · Trajāns

6. rinda: Luis de Góngora · Martial · Francisco de Quevedo · Quintilian · Tirso de Molina
Visi iedzīvotāji

Iedzīvotāji: 47 265 321[1]

Ārzemēs: 1 816 835[2]
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Valsts karogs: Argentīna Argentīna 367 939[2]
Valsts karogs: Kanāda Kanāda 325 730[3]
Valodas
spāņu, basku, kataloniešu, galisiešu
Reliģijas
P christianity.svg Katoļi 73,4%[4]
Radnieciskas etniskas grupas
Portugāļi · Franči · Itāļi

Spāņi (spāņu: españoles IPA: [espa'ɲoles]) ir tauta, Spānijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Spānijas.

Sarežģītās Spānijas vēstures un kultūras, kā arī mūsdienu Spānijas autonomo apgabalu un valodas politikas dēļ, ir izveidojies spēcīgs reģionālisms un savdabīgs kultūras plurālisms, tāpēc Spānijas pilsoņus mēdz arī iedalīt sīkākās grupās, piemēram baski Basku zemē, galisieši Galisijā un katalonieši Katalonijā.

Spāņu jeb kastīliešu valoda (español jeb castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes, romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā gandrīz 400 miljoniem cilvēku galvenokārt Ibērijas pussalā un Amerikā.

2012. gadā Spānijā dzīvoja 47 miljoni iedzīvotāji. 20. gadsimtā iedzīvotāju skaits Spānijā dubultojās, bet pieaugums bija nevienāds iekšējās migrācijas dēļ.[5]

Emigrācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

15. gadsimtā liels Pireneju pussalas kolonistu skaits sāka apmesties Latīņamerikā un mūsdienās aptuveni viena trešdaļa no Latīņamerikas iedzīvotāju kopskaita ir spāņu vai portugāļu izcelsmes. 16. gadsimtā aptuveni 240 000 spāņi emigrēja, lielākoties uz Peru vai Meksiku.[6] Šim skaitam nākamajā gadsimtā pievienojās vēl 450 000 spāniešu.[7] Laika posmā starp 1846. un 1932. gadu gandrīz 5 miljoni spāņu devās uz Ameriku, it īpaši uz Argentīnu un Brazīliju.[8] No 1960. gada līdz 1975. gadam aptuveni divi miljoni spāņi pārceļoja uz Rietumeiropu un 300 000 uz Latīņameriku.[9]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Statistika. Boletín Oficial del Estado. Atjaunināts: 29 December 2012.
  2. 2,0 2,1 Explotación estadística del Padrón de Españoles Residentes en el Extranjero a 1 de enero de 2012
  3. Ethnocultural Portrait of Canada Highlight Tables (2006 Census). Statistics Canada. Atjaunināts: 2009-06-21.
  4. http://www.periodistadigital.com/religion/espana/2012/01/05/religion-iglesia-espana-catolicos-cis-creyentes-misa.shtml
  5. (angliski) Población extranjera por sexo, país de nacionalidad y edad. Instituto Nacional de Estadística. Atjaunināts: 2008-08-13.
  6. (angliski) Migration to Latin America. Universiteit Leiden.
  7. (angliski) Axtell, James (September/October 1991), "The Columbian Mosaic in Colonial America", Humanities 12 (5): 12-18. Atjaunināts: 2008-10-08
  8. (angliski) Spain — People. Britannica Online Encyclopedia.
  9. (angliski) Spain. Focus–Migration.