Steatīts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Seno ēģiptiešu veidots skarabejsamulets no steatīta, pārklāts ar glazūru.

Steatīts ir talka varietāte, kas drīzāk ir nevis minerāla paveids, bet gan iezis, jo tas sastāv no maziem talka kristāliņiem un citu materiālu piejaukuma.

Tā kā talks ir viens no mīkstākajiem minerāliem, no steatīta mēdz izgatavot nepieciešamās formas priekšmetus, ko karsē, līdz tie vitrificējas un kļūst par stiklam līdzīgu materiālu. Šāds materiāls nereti tiek izmantots kā izolators elektriskās iekārtās, jo tam piemīt lieliskas izolatora īpašības, tas ir ilgmūžīgs un tam pirms karsēšanas ar presēšanu var piešķirt sarežģītu formu. Steatīts ir ticis apstrādāts jau gadu tūkstošiem ilgi, piemēram, lai pagatavotu pērlītes vai zīmogus.

Slavenas steatīta statujas ir atrastas Zimbabvē, Zimbabves senpilsētā un tās ir viens no retajiem skulpturālajiem veidojumiem, ko atstājusi senā Zimbabves kultūra.

Raksturīgi, ka tikko iegūts steatīts ir mīksts, taču paejot laikam, tas lēni sacietē.

Atradnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabīgs, neapstrādāts steatīts