Svētais Gars

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Svētais Gars kā balodis. Džovanni Lorenco Bernīni mozaīka Sv. Pētera katedrālē, Vatikānā, 1660. g.

Svētais Gars ir Dieva gars kristietībā. Vairākumam kristiešu Svētais Gars ir Trīsvienības trešā persona, kas pastāv līdzās Dievam Tēvam un Dievam Dēlam. Tiek uzskatīts ka tas mājo katrā kristīgā cilvēkā.[1]

Svēta Gara darbība un pārādīšanās veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Svētais Gars tiek minēts jau Vecajā Derībā. Ķēniņš Dāvids savā grēku nožēlas lūgšanā lūdz: "Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu!"[2]
  • Tiek uzskatīts, ka Svētais Gars ir klātesošs procesā, kad cilvēks pievēršas kristīgai ticībai, tas paliek cilvēkā un palīdz tam dzīvot tikumīgu dzīvi. Kristīšanas brīdī Svētais Gars parādās kā ūdens, kā raksta Svētais Pāvils "mēs visi esam vienā Garā kristīti" un "mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu".[3]
  • Jēzus kristīšanas brīdī Svētais Gars nolaidās uz viņa baloža izskatā un palika kopā ar viņu.[5]

Atšķirīgi uzskati par Svēto Garu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pentakosti jeb piecdesmitnieki uzskata, ka Svētais Gars nav Dieva trešā persona, bet gan Dieva dzīvā spēka izpausme.

Dažas baznīcas, kuras neatzīst Trīsvienību, kā unitārieši, Jehovas liecinieki un kristadelfieši uzskata, ka Svētais Gars ir Dieva darbības izpausme.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]