Jēzus Kristus

Vikipēdijas raksts

Jēzus Kristus, (grieķu Ἰησοῦς ir ebreju personvārda ישוע "Ješua" grieķu forma, savukārt "kristus" (Χριστός) nozīmē "iesvaidītais" - epitets, kas norāda uz Jēzus dievišķo dabu) - * 6.-5. g.p.m.ē.. Betlēmē, † 29.-36. g. Jeruzālemē, pazīstams arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Cilvēka dēls utt. Dieva dēls, centrālā figūra kristietībā.

Satura rādītājs 1 Loma 2 Biogrāfija 3 Avoti 4 Kristus mākslā

[izmainīt šo sadaļu] Loma

Saskaņā ar Nikejas koncila doktrīnu, Jēzus ir daļa no Dieva (kuru vaido 3 aspekti: Dievs Tēvs, Dievs Dēls, Dievs Svētais Gars) - Dievs Dēls, kurš nācis zemes virsū kā dzīvs cilvēks (piedzimis jaunavai no Svētā Gara), lai mācītu un pēc tam mirtu mokās sists krustā, izpērkot pasaules un cilvēku grēkus. Savukārt monofizīti atzīst tikai un vienīgi Jēzus zemes dzīves dievišķo dabu, noliedzot cilvēcisko faktoru (zemes ķermeņa fizioloģisko dabu).

Ja kristietībā uzskata, ka Jēzus Kristus ir Vecajā Derībā pieminētais Mesija, tad Islāmā Jēzus ir tikai viens no nozīmīgākajiem praviešiem, taču netiek uzskatīts par Dieva dēlu. Jūdaisti jēzu neuzskata ne par Mesiju, ne Dieva dēlu.

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Saskaņā ar Mateja un Lūkas evanģēlijos uzskaitīto ģeneoloģiju, Jēzus bijis ebrejs no jūdas cilts, senebreju valdnieka Dāvida pēctecis. Tēvs - Jozefs (Jāzeps), māte Mirjama (Marija), brāļu un māsu vārdi nav zināmi, ir tikai ziņas, ka tādi bijuši.

[izmainīt šo sadaļu] Avoti

Visa informācija, ko zinām par Jēzus dzīvi, nāk no it kā Jēzus mācekļu vēlāk pierakstītajiem evanģēlijiem (jeb atklāsmēm), kas sarakstīti kur II-III gs. (150-300 gadus pēc tajos aprakstītajiem notikumiem), un apkopoti kristiešu Bībeles "Jaunajā derībā". Vēl par Jēzus dzīvi zemes virsū vēsta t.s. apokrifi (grieķ. ἀπόκρῠφος - slēpts) - aptuveni 50 teksti, ko it kā sarakstījuši citi Jēzus mācekļi un laikabiedri, taču kas nav iekļauti Jaunajā derībā. Piemēram, neatzītais "Jēkaba pirmevanģēlijs" (ko it kā sarakstījis Jēzus brālis par Viņa bērnības gadiem), "(pseido)Mateja evanģēlijs jeb stāsts par svētās Marijas izcelsmi un Pestītāja bērnību", kā arī citi vienā laikā ar atzītajiem evangēlijiem sarakstītie apokrifi:

• "Evanģēlijs par Marijs dzimšanu"
• "Galdnieka Jāzepa grāmata"
• apustuļa Toma "Bērnības evanģēlijs" (gnostiķu sv. Raksti)
• arābu "Bērnības evanģēlijs"
• "Nikodēma evanģēlijs"
• "Apellesa evanģēlijs"
• "Didahē" (12 apustuļu evanģēliji)
• "Ebreju evanģēlijs"
• "Pētera evanģēlijs"
• "Jūdas evanģēlijs"
• "Filipa evanģēlijs"
• vēl ir apokrifiskie apustuļu darbi, apustuļu vēstules, apokalipses.

Ir tikai 2 vēsturiski rakstu avoti, kuri ir tuvu Jēzus dzīves laikam un kuros pieminēts Jēzus Kristus, ir m. ē. 90. gados Jozefa Flāvija sarakstitā hronika "Jūdu senatne", un Kornelija Tacija ap 115. g. sarakstītais darbs "Annales". Flavijs tikai piemin, ka "tajā laikā dzīvoja kāds gudrs vīrs vārdā Jēzus", savukārt Tacits mina, ka Nerons Romas ugunsgrēkos vainojis "tos. kurus dēvē par kristiešiem".

[izmainīt šo sadaļu] Kristus mākslā

Mākslā tradicionāli risināta Jēzus Kristus kā cietēja tēma: viņš bieži attēlots sists krustā un ar ērkšķu vainagu galvā. Biežs motīvs ir arī pietà – Jaunava Marija ar mirušo Jēzu klēpī. Viduslaikos Jēzus tika attēlots kā cēls bruņinieks, savukārt krustā sišanas motīvs attīstījies renesanses posmā.