Apustuļu darbi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Apustuļu darbi ir Jaunās Derības piektā grāmata, kurā aprakstīts laika posms, kas seko pēc evaņģēlijiem, no Jēzus Kristus augšāmcelšanās līdz Pāvila ceļojumam uz Romu. Apustuļu darbi kopā ar Jaunās Derības vēstulēm nodrošina lielāko daļu no faktiem, kas ir zināmi par evaņģēlija izplatību 1. gadsimtā.[1] Par Apustuļu darbu autoru parasti uzskata eveņģēlistu Lūku.

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukumu Apustuļu darbi (Grieķu: Πράξεις ἀποστόλων- Praxeis Apostolon) pirmais ieviesa Lionas bīskaps Irinejs 2. gadsimta beigās.

Autors un sarakstīšanas laiks[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Apustuļu darbu autoru tiek uzskatīts evaņģēlists Lūka, kurš bijis ārsts un Pāvila pavadonis ceļojumos. Viņš ir pieminēts Pāvila vēstulē Filemonam (24), Pāvila vēstulē kolosiešiem (4:14) un Pāvila 2. vēstulē Timotejam (4:11). Sākot no Apustuļu darbu 16. nodaļas parādās teksti, kas rakstīti pirmajā personā- "mēs", rakstot par Pāvila ceļojumiem, tādējādi varam domāt, ka autors ir bijis Pāvila pavadonis.

Pastāv vairākas versijas par Apustuļu darbu sarakstīšanas laiku. Visizplatītākā ir versija, ka tie sarakstīti 1. gadsimta 60. gados.

Saturs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apustuļu darbi ir turpinājums Lūkas evaņģēlijam, abi šie darbi arī tiek piedēvēti vienam autoram. Apustuļu darbos ir aprakstīta Kristīgās baznīcas izveidošanās un attīstība tās pirmsākumos, apmēram no 30. līdz 60. gadam m.ē. Aprakstītie notikumi sākās Jeruzālemē (1.—5. nodaļa), turpinās Jūdejā un Samarijā (6.—9. nodaļa), tad Pāvils caur Sīriju un Mazāziju dodas uz Eiropu un visbeidzot nonāk Romā (9.—28. nodaļa). Galvenās aprakstītās personas ir apustuļi Pēteris (1.—12. nodaļa) un Pāvils (13.—28. nodaļa).

Galvenie aprakstītie notikumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jēzus Kristus debesbraukšana (1:9)
  • Matija ievēlēšana par apsutuli Jūdas vietā (1:12-26)
  • Svētā Gara nolaišanās pār apustuļiem Vasarsvētkos (2)
  • Pirmās kristiešu kopienas izveidošanās (2:37-47)
  • Pētera runa Templī (3:12-26)
  • Pēteris un Jānis tiek apcietināti, stājas sinedrija priekšā un tiek attaisnoti (4:1-14)
  • Ananijas un Sapfiras meli un nāve (5:1-11)
  • Apustuļi tiek apcietināti, stājas sinedrija priekšā un tiek attaisnoti (5:17-42)
  • Stefans tiek tiesāts sinedrijā un sodīts ar nāvi (6:8-7:60)
  • Sauls (Pāvils) vajā Jeruzālemes draudzi (8:1-3)
  • Filips sludina Samarijā (8:5-13)
  • Saula (Pāvila) pievēršanās kristietībai (9:1-31, 22:1-22, 26:9-24)
  • Pāvila un Barnabas pirmais ceļojums (13-14)
  • Jeruzālemes koncils (15:1-35)
  • Pāvila otrais un trešais ceļojums (16-20)
  • Pāvila apcietināšana un tiesāšana (21-26)
  • Pāvils kā apcietinātais dodas uz Romu (27-28)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kristietības vēsture. Zvaigzne ABC. Rīga. 2005. ISBN 9984-22-821-5 58.lpp.