Taisnstūris

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rectangle.png

Taisnstūris ir četrstūris, kam visi leņķi ir vienādi ar 90°. Tāpēc tā malas pa pāriem ir vienādas un paralēlas. Taisnstūris ir paralelograma speciāls gadījums, kam visi leņķi ir taisni. Savukārt taisnstūra speciāls gadījums ir kvadrāts - četrstūris ar vienādiem leņķiem un vienādām malām.

Taisnstūra īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Taisnstūra diagonāles ir vienāda garuma un krustpunktā dalās uz pusēm;
  • Taisnstūra diagonāļu krustpunkts sakrīt ar tā smaguma centru;
  • Katras taisnstūras malas vidusperpendikuls ir taisnstūra simetrijas ass;
  • Ap jebkuru taisnstūri var apvilkt riņķa līniju.

Formulas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Taisnstūra laukums S ir vienāds ar tā malu reizinājumu: S=ab\,;
  • Taisnstūra perimetrs P ir P = 2(a + b)\,;
  • Taisnstūra diagonāles garums ir d = \sqrt{a^2 + b^2};
  • Taisnstūrim apvilktas riņķa līnijas rādiuss ir R = \frac{d}{2} = \frac{\sqrt{a^2 + b^2}}{2}.

Taisnstūris topoloģijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākas topoloģijā svarīgas virsmas ir iespējams konstruēt, izmantojot taisnstūri. Tā piemēram, salīmējot kopā divas pretējās taisnstūra malas pirms līmēšanas vienu pagriežot par 180 grādiem, iegūst Mēbiusa lapu. Salīmējot abus pretējo malu pārus neveicot pagriešanu, tiks iegūta tora virsma, utml.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]