Trenčīna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Trenčīna
Trenčīnas vecpilsēta naktī
Trenčīnas vecpilsēta naktī
Ģerbonis: Trenčīna
Ģerbonis
Trenčīna
Red pog.png
Trenčīna
Koordinātas: 48°53′39″N 18°02′26″E / 48.89417°N 18.04056°E / 48.89417; 18.04056Koordinātas: 48°53′39″N 18°02′26″E / 48.89417°N 18.04056°E / 48.89417; 18.04056
Valsts Karogs: Slovākija Slovākija
Apgabals Trenčīnas apgabals
Apriņķis Trenčīnas apriņķis
Pilsētas tiesības 1412
Platība
 - Kopējā 82 km²
Augstums vjl 268 m
Iedzīvotāji (2011)
 - kopā 55 832
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.trencin.sk/

Trenčīna (slovāku: Trenčín) ir pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabala un Trenčīnas apriņķa centrs. Katra gada jūlija sākumā pilsētā notiek mūzikas festivāls "Pohoda".

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie Trenčīnas pils atrasts romiešu uzraksts, kas tiek datēts ar 179. gadu. Visticamāk, ka Trenčīnas pils dibināta Lielmorāvijas valsts laikā. Kopš 1017. gada - Ungārijas sastāvā. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi Ungārijas sastāvā, pilsētas ungāriskais nosaukums ir Trenčēna (ungāru: Trencsén). Kopš 11. gadsimta Trenčēnas komitāta centrs. No 1302. un 1321. gadam Trenčīnas pils bija magnāta Mātes Čāka (Máté Csák, 1260/65 - 1321) rezidence, no kurienes viņš kontrolēja lielu daļu no mūsdienu Slovākijas. 1708. gada 3. augustā pie pilsētas notika Trenčīnas kauja, kurā Habsburgu karaspēks sakāva kurucus Ferenca II Rākoci vadībā. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Otrā pasaules kara laikā, Slovākijas Nacionālās sacelšanās laikā, Trenčīna atradās vācu SD un Gestapo galvenā mītne. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (95,3 %). Pēc reliģiskās piederības - katoļi (65,8 %), nereliģiozi (22,3 %), luterāņi (7,1 %).

Trenčīna ir hokejistu Mariāna Gāborīka (1982), Zdeno Hāras (1977) un Tomāša Zāborska (1987) dzimtā pilsēta.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]