Ferencs II Rākoci

Ferencs II Rākoci
II. Rákóczi Ferenc
Transilvānijas hercogs
Amatā 1704 — 1711
Priekštecis	Leopolds I
Pēctecis	Kārlis VI
Dzimšanas dati	1676. gada 27. martā Borša, Ungārijas karaliste (Slovākija)
Miršanas dati	1735. gada 8. aprīlī Tekirdaga, Osmaņu impērija (Turcija)
Apglabāts	Sv. Elizabetes katedrāle, Košice, Slovākija
Dinastija	Rākoci dinastija
Tēvs	Ferencs I Rākoci
Māte	Ilona Zrīņi
Dzīvesbiedrs (e)	Šarolta Amālija
Bērni	4
Reliģija	katolisms

Ferencs II Rākoci (ungāru: II. Rákóczi Ferenc, slovāku: František II. Rákoci; dzimis 1676. gada 27. martā, miris 1735. gada 8. aprīlī) bija mūsdienu Slovākijā dzimis ungāru augstmanis, Ungārijas nacionālais varonis. No 1703. līdz 1711. gadam vadīja sacelšanos pret Habsburgu varu Ungārijā.

Dzimis Transilvānijas prinča Ferenca I Rākoci un Horvātijas augstmanes Ilonas Zrīņi ģimenē. Ferencs II Rākoci zaudēja tēvu četru mēnešu vecumā. Viņa bērnība pagāja Mukačeves (mūsdienu Ukrainā), Šārošpatakas un Regēcas pilīs, līdz 1680. gadā Ferencs apmetās Mukačeves pilī, kas vēlāk kļuva par viņa varas centru.

Mātes otrais vīrs, kurucu līderis Imre Tekejs neiesaistījās Ferenca II audzināšanā, bet aktīvi iesaistījās tālaika politikā. 1686. gadā austriešu spēki aplenca Mukačeves pili, kuru Ferenca māte Ilona Zrīņi aizstāvēja trīs gadus, līdz 1688. gadā bija spiesta padoties. Ilona Zrīņi un Ferencs bija spiesti pārcelties uz Vīni. 1694. gadā Ferencs II apprecējās ar Hesenes-Landfrīdas grāfa meitu. Pēc Karlovicas līguma pieņemšanas Imre Tekejs un Ilona Zrīņi bija spiesti emigrēt, bet Ferencs palika Vīnē.

Tuvojoties Spānijas mantojuma karam, franču emisāri kontaktējās ar Ferencu II Rākoci, solot atbalstu Ungārijas neatkarības cīņai. Par to 1700. gada 18. aprīlī Ferencs tika ieslodzīts Vīnerneištatē. Ar cietuma priekšnieka atbalstu Ferencam izdevās bēgt uz Poliju. Sākoties Spānijas mantojuma karam Mukačevē sacēlās kuruci un lūdza Ferencu vadīt sacelšanos, kam viņš piekrita.

Nemiernieki līdz 1703. gada septembra beigām ieņēma gandrīz visu Ungārijas teritoriju uz austrumiem un ziemeļiem no Donavas. Tomēr pēc franču un bavāriešu sakāves 1704. gada 13. augustā Otrajā Hehštetas kaujā, austrieši pārgāja pretuzbrukumā, un no 1706. gada Ferenca II Rākoci spēki pamazām bija spiesti atkāpties. 1707. gada 13. jūnijā diēts Onodā pasludināja, ka Habsburgu dinastija ir zaudējusi tiesības uz Ungārijas troni. 1708. gada 3. augustā Trenčinas kaujā Ferencs II Rākoci krita no zirga un zaudēja samaņu. Kurucu karotāji, domādami, ka Ferencs ir miris, metās bēgt. Pēc šī zaudējuma Ferenca kurucu karaspēka daļas pamazām nolika ieročus. Pats Ferencs II Rākoci 1711. gadā devās uz trimdu Polijā. Vēlāk viņš dzīvoja Francijā un Osmaņu impērijā, kur arī miris.