Tuksneša zebra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tuksneša zebra
Equus grevyi (Oustalet, 1882)
Equus grevyi Tuksneša zebra
Equus grevyi Tuksneša zebra
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Nepārnadži (Perissodactyla)
Dzimta Zirgu dzimta (Equidae)
Ģints Zirgi (Equus)
Apakšģints Tuksneša zebras (Dolichohippus)
Suga Tuksneša zebra (Equus grevyi)
Izplatība
Grevy's Zebra area.png

Tuksneša zebra (Equus grevyi) ir zirgu dzimtas (Equidae) zebru apakšģints (Dolichohippus) vienīgā suga. Tuksneša zebru sauc arī par imperiālo zebru, jo ir vislielākā no visām zebrām. Savvaļā tā dzīvo vistālāk uz ziemeļiem, tā ir sastopama Kenijas, Somālijas un Etiopijas pustuksnešos. Salīdzinot ar citām zebrām, tai ir garas kājas, lielas ausis, strīpas šaurākas un to raksts ir blīvs. Faktiski tuksneša zebra nav tuva radiniece citām zebrām, kas pieder pie zebru apakšģints Hippotigris, bet, analizējot DNS, tā ir līdzīgāka ēzeļu apakšģintij Asinus. Zinātnieki tuksneša zebru uzskata par zirgu dzimtas primitīvāko pārstāvi.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tuksneša zebra ir liela auguma. Tās garums ir 2,5-2,75 m, augstums skaustā 1,45-1,60 m, astes garums apmēram 40-75 cm, svars 350-450 kg. Strīpas ir šauras un novietotas tuvu viena otrai. Uz kakla strīpas ir nedaudz platākas. Atšķirībā no citām zebrām kājas ir strīpainas līdz pat nagam, tikai kronītis ir pilnīgi melns. Tuksneša zebrai uz krustiem abpus melnajai svītrai uz mugurkaula ir balti plankumi[1]. Tuksneša zebru ausis ir ļoti lielas, noapaļotas un forma ir koniska. Galva liela, gara un šaura, līdzīga mūlim. Krēpes ir garas un taisni stāvošas.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tuksneša zebras pamatbarība ir zāle, bet tā ēd arī augļus, krūmus un koku mizu. 60-80% sava nomoda laika tuksneša zebra velta ēšanai, bet tas ir atkarīgs, cik daudz ir pieejamās barības. Gremošanas sistēma ir labi pielāgojusies veģetācijai ar zemu olbaltumvielu saturu, kā arī tuksnešu zebrām vajag mazāk ūdens nekā pārējām zebrām.

Ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tuksneša zebras ērzelis

Daudzējādā ziņā tuksneša zebras ir līdzīgas Āfrikas savvaļas ēzeļiem. Tāpat kā ēzeļi tās dzīvo nelielās grupās, piedevām tās uzturās kopā tikai dažus mēnešus. Pieauguši tēviņi pamatā dzīvo vieni, apstaigājot plašas teritorijas 2-12 km², kas gan ir mazāka nekā savvaļas ēzeļa tēviņam. Tā kā zebru apdzīvoto teritoriju veģetācija nav blīva, tad zebras dzīvo izklaidus lielos attālumos, sazinoties ar balsi. Katra pieaugušā tēviņa teritorijā dzīvo viņa harēma ķēves. Teritorija tiek iezīmēta ar fekāliju kaudzēm. Jaunie zebru tēviņi veido nelielus "vecpuišu" barus. Tāpat kā savvaļas ēzeļi tuksneša zebras vadošais tēviņš pieļauj citu ērzeļu atrašanos viņa teritorijā, ja tiek ievērota hierarhija. Tas nozīmē, ka ērzeļi respektē galvenā ērzeļa tiesības uz viņa harēmu pārošanās laikā. Ja izceļas cīņa starp diviem tēviņiem, tad ērzeļi ir izteikti vokāli un skaļi. Dzimumbriedumu ķēves sasniedz 3 gadu vecumā, bet tēviņi 6 gadu vecumā.

Ķēves un kumeļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tuksneša zebras mazulis

Tuksneša zebrām mazuļi dzimst tikai katru otro gadu, grūtniecība ilgst 350-400 dienas. Tām piedzimst viens kumeļš. Tikko piedzimis zebrēns seko visam, kas kustās, tādēļ pirmās stundas pēc dzemdībām jaundzimušā kumeļa māte ir ļoti agresīva pret citām ķēvēm. Kad kumeļš sāk sekot un atpazīt savu māti pēc izskata un smaržas, zebru māte atļauj citām zebrām tuvoties mazulim. Jau pēc 20 minūtēm mazulis var staigāt, bet pēc vienas stundas jaundzimušais kumeļš var skriet kopā ar pieaugušajām zebrām, kuras spēj attīstīt ātrumu līdz 40km/st[2]. Tuksneša zebru kumeļu starplaiki starp piena zīšanas reizēm ir garāki kā citām zebrām, un tie nedzer ūdeni līdz trīs mēnešu vecumam. Tādējādi zebras jau no mazotnes pierod pie ierobežota šķidruma uzņemšanas. Tuksneša zebras kļūst ātrāk patstāvīgas nekā citi zirgu dzimtas kumeļi.

Tuksneša zebra mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tuksneša zebras izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta, daļēji tas ir tādēļ, ka tā tiek medīta. Tās āda, pateicoties blīvajam strīpojumam, pasaules tirgū tiek vērtēti kā ļoti ekskluzīva, un tā ir īpaši dārga. Zebras izspiež no to teritorijām cilvēki un mājdzīvnieki, konkurējot ar tuksneša zebrām uz ūdens rezervēm. Zinātnieki uzskata, ka savvaļā ir apmēram 1500-2000 tuksneša zebru.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Džuljeta Kletona-Broka "Zirgi. Enciklopēdija", apgāds Zvaigzne ABC, ISBN 9984-17-076-4
  2. AWF: Wildlife: Grevy's Zebra

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]