Āfrikas savvaļas ēzelis

Āfrikas savvaļas ēzelis; Equus africanus (von Heuglin& Fitzinger, 1866)
	Somālijas savvaļas ēzelis (Equus africanus somalicus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Nepārnadži (Perissodactyla)
Dzimta	Zirgu dzimta (Equidae)
Ģints	Zirgi (Equus)
Apakšģints	Ēzeļi (Asinus)
Suga	Āfrikas savvaļas ēzelis (Equus africanus)
Izplatība
	; Pēdējā savvaļas ēzeļa - Somālijas savvaļas ēzeļa izplatības areāls
Iedalījums
	†Atlasa savvaļas ēzelis ; (Equus africanus atlanticus); Mājas ēzelis (Equus africanus asinus); †Nūbijas savvaļas ēzelis; (Equus africanus africanus); Somālijas savvaļas ēzelis ; (Equus africanus somalicus);
	Āfrikas savvaļas ēzelis Vikikrātuvē

Āfrikas savvaļas ēzelis (Equus africanus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ēzeļu apakšģints (Asinus) viena no sugām. Zinātnieki uzskata, ka no Āfrikas savvaļas ēzeļa ir cēlies mājas ēzelis (Equus asinus). Kopumā Āfrikas savvaļas ēzelim ir 3 - 4 pasugas, atkarībā no tā, vai mājas ēzeli sistematizē kā sugu vai pasugu.

Āfrikas savvaļas ēzelis dzīvo tuksneša un pustuksneša teritorijās Eritrejā, Etiopijā un Somālijā. Vēl nesen tas brīvi klejoja pa Sahāras tuksnesi Ziemeļāfrikā, tas bija sastopams Ēģiptē, Sudānā un Lībijā. Savvaļā mūsdienās ir saglabājušies apmēram 570 īpatņi - Somālijas savvaļas ēzeļi (Equus africanus somalicus). Lai pasargātu Āfrikas savvaļas ēzeli, Izraēla ir izveidojusi ēzeļu rezervātu (Jotvatas Hai-Bar dabas parks) un uz to pārvedusi no karu plosītās Etiopijas un Somālijas lielu skaitu dzīvnieku.^[1]

Pie Āfrikas savvaļas ēzeļiem pieder arī Nūbijas savvaļas ēzelis (Equus africanus africanus) un Atlasa savvaļas ēzelis (Equus africanus atlanticus). Nūbijas savvaļas ēzelis ir izmiris kopš 1950. gadiem, lai gan joprojām nav izdzēsts no Pasaules sarkanās grāmatas. Tam ir liela ārējā līdzība ar mājas ēzeli. Atlasa savvaļas ēzelis jeb Alžīrijas savvaļas ēzelis ir izmiris jau Senās Romas laikā ap 300. gadu. Tas tika izmantots Romas arēnu spēlēm kā savvaļas medījums.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas savvaļas ēzelis ir apmēram 2 m garš un 1,25-1,45 m augsts skaustā. Tā aste ir apmēram 30–50 cm gara, svars 230–275 kg. Ēzeļa apspalvojums ir īss, slīdīgs, gaiši pelēkā vai smilšu brūnā krāsā. Vēders un kāju iekšpuses ir baltas. Nūbijas savvaļas ēzelim un mājas ēzelim pāri pleciem ir tumša, neliela strīpa. Uz Somālijas savvaļas ēzeļa kājām ir tumšas horizontālas svītras, atgādinot zebru svītrojumu. Visiem ir stingras un īsas vertikāli stāvošas krēpes, kas ir krāsotas ķermeņa spalvu krāsā, bet krēpju matu gali ir melni. Ausis lielas un kontūrētas ar melnu. Aste beidzas ar melnu pušķi.

Raksturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas savvaļas ēzelis ir labi piemērojies tuksnešu un pustuksnešu dabas zonai. Viņiem ir izturīga gremošanas sistēma, kas piemērota tuksneša augu pārstrādāšanai un ūdens iegūšanai no augiem. Ēzeļi var iztikt bez ūdens diezgan ilgu laiku. Lai arī ēzeļi uzņem mitrumu no augiem, viņiem vajag padzerties ūdeni vismaz reizi 3 dienās. Āfrikas savvaļas ēzeļi visaktīvākie ir agrās rīta stundās, kad diena nav vēl iekarsusi. Dienas laikā ēzeļi meklē ēnu klinšainās vietās. Lielās ausis noder ne tikai labai dzirdēšanai, bet arī, lai atdzesētos. Tā kā veģetācija tuksnešos nav blīva, tad āfrikas savvaļas ēzeļi dzīvo izklaidus, lielos, izretinātos baros, izņemot ēzeļmātes un viņu kumeļi. Barā ir apmēram 50 dzīvnieki. Viņiem ir skaļas balsis, un bars savā starpā sazinās, ik pa laikam sasaucoties. Ēzeļu tēviņi klejo lielus attālumus, tie var izstaigāt pat 23 kvadrātkilometrus lielu teritoriju. Teritorija tiek iezīmēta ar fekāliju čupu. Tā kā ēzeļi apdzīvo plašu teritoriju, tad valdošais tēviņš nevar no tās izdzīt zemāka ranga tēviņus. Tādēļ tie visi sadzīvo, ievērojot hierarhiju. Ja ēzelis satiek ēzeļu mātīti, kura meklē partneri, tie skaļi bļauj.

Savvaļas ēzeļi var skriet ļoti ātri, daudz neatpaliekot no zirgiem. Ēzelis var sasniegt ātrumu 50 km/st. Tomēr ēzeļiem atšķirībā no zirgiem nav raksurīga paniska bēgšana. Pirms bēgšanas ēzeļi izvērtē, cik briesmas ir lielas un vai tiešām ir jābēg. Ja ir nepieciešamība sevi aizstāvēt, ēzeļi izmanto gan pakaļkājas, gan priekškājas speršanai un sišanai.