Etiopija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika
የኢትዮጵያ ፌዴራላዊ ዲሞክራሲያዊ ሪፐብሊክ
ye-Ītyōṗṗyā Fēdēralāwī Dīmōkrāsīyāwī Rīpeblīk
Etiopijas karogs Etiopijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaWodefit Gesgeshi, Widd Innat Ityopp'ya

Location of Etiopija
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Adisabeba
104 300) 9°1.8′N 38°44.4′E
Valsts valodas Amharu valoda[1]
Valdība Federāla parlamentāra republika
 -  Prezidents Girma Volde-Giorgiss
 -  Premjerministrs Hailemariam Desalegn
Dibināta
 -  Dʿmt apmēram 980. gads p.m.ē. 
 -  Aksum karaliste apmēram 100. gads m.ē. 
 -  Etiopijas impērija 1137 
 -  Atjaunota suverinitāte 1944 
 -  Pašreizējā konstitūcija 1995. gada augusts 
Platība
 -  Kopā 1 104 300 km² (27.)
 -  Ūdens (%) 0,7
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2012. g. 91 195 675[2] (13.)
 -  2013. gada tautas skaitīšana 93877025 
 -  Blīvums 82,58/km² (123.)
IKP (PPP) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā $103,1 miljardi [3] 
 -  Uz iedzīvotāju $1200 [4] 
IKP (nominālais) 2012[6]. gada aprēķins
 -  Kopā $40,5 miljardi[5] 
 -  Uz iedzīvotāju $513[7] 
Džini koef. (1999–2000) 30 
HDI (2011) 0,363 (174.)
Valūta Birs (ETB)
Laika josla EAT (UTC+3)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+3)
Interneta domēns .et
Tālsarunu kods +251

Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā. Ar vairāk kā 91 miljonu iedzīvotāju, Etiopija ir 27. lielākā valsts pasaulē, izmēra ziņā apmēram tik pat liela kā Bolīvija. Etiopijā ir reģistrēts lielākais AIDS slimnieku skaits pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā valsts Āfrikā, 13. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita un 5. nabadzīgākā valsts pasaulē. Robežojas ar Eritreju - ziemeļos, Džibutiju - ziemeļaustrumos, Somāliju - dienvidaustrumos, Keniju - dienvidos un Sudānu - rietumos.

1993. gadā referendumā tika nobalsots par Eritrejas atdalīšanos no Etiopijas, tādā veidā Etiopija zaudēja izeju pie jūras. Etiopijai ir patstāvīgs kara stāvoklis ar Somāliju un Eritreju.

Etiopija ir vecākā kristīgā valsts Āfrikā un viena no vecākajām valstīm pasaulē. Tiek uzskatīts, ka Etiopija ir viena no pirmajām cilvēku izcelsmes vietām pasaulē.[8] Ar Eritrejas atdalīšanos Etiopija zaudēja izeju pie jūras.

Ātšķirībā no citām Āfrikas valstīm nekad netika kolonizēta ,kaut arī pārdzīvoja fašistiskās Itālijas militāru okupāciju no 1936. — 1941. gadam.

Etiopija ir bijusi pārstāvēta un arī tagad darbojas dažādās starptautiskajās organizācijās- tā ir bijusi viena no Nāciju Līgas loceklēm līdz tās likvedēšanai, viena no pirmajām ANO loceklēm un dibinātāj valstīm un Āfrikas savienības dibinātājlocekle.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumāfrika un Etiopija tiek uzskatīta par cilvēku izcelsmes vietu, kur ir radies Homo sapiens, pirms vairāk kā 160 000 gadiem.[9] Ap 8. gadsimtu pirms mūsu ēras , tagadējās ziemeļu Etiopijas un Eritrejas teritorijā tika izveidota karaļvalsts, kuras nosaukums bija D’mt. Karaļvalst galvaspilsēta bija Jeha, Etiopijas ziemeļos. 4. gadsimtā pirms mūsu ēras karaļvalsts krita.

Tiek uzskatīts, ka 324. gadā pirms mūsu ēras Etiopija pieņēma kristietību, un kļuva par otro valsti pasaulē aiz Armēnijas, kas pieņēma kristietību.[10]

1624. gadā jezuīti kopā ar eiropiešiem centās valstī ieviest katolismu, bet pēc iedzīvotāju sacelšanās,iedzīvotāji izraidija jezuītu misionārus un eiropiešus no Etiopiju. Un pieņēma veco ticību Etiopijas Pareizticigo kristietību.

Par mūsdienu Etiopija var uzskatīt sākot no 1889. gada, kad valdīt sāka Maneliks II, viņš bija Etiopijas imparators no 1889. gada līdz savai nāvei 1913. gadam. Viņš paplašināja valsts teritoriju līdz tādai, kāda ir mūsdienās, būvēja ceļus, sāka ražot elektroenerģiju, izveidoja skolas, izveidoja nodokļu sistēmu un sāka būvēt jauno Etiopijas galvaspilsētu jeb Adisabebu.

Etiopijas neatkarību pārtrauca Otrais Itālijas- Etiopijas karš un fašistiskās Itālijas okupācija, tā ilga no 1936.- 1941. gadam. Pēc Itālijas iestāšanās Otrajā Pasaules karā, briti kopā ar Etiopijas cīnītājiem, panāca Itālijas padzīšanu no Etiopijas. Lai gan līdz 1943. gadam notika īslaicīgi Itālijas partizānu uzbrukumi. Tam sekoja, britu pilnīga Etiopijas suvineritātes atdzīšanu.

1942. gada 26. augustā izdeva likumu, kas aizliedz verdzību Etiopijā. 20. gadsimtā no kopējiem 11 miljoniem iedzīvotāju apmēram četri miljoni no tiem bija vergi.[11]

1974. gada 12. septembrī ļeninisma-merksisma atbalstītāji gāza Etiopijas valdību. Jaunā Pagaidu Militārā Administratīvā padome izveidoja vienpusīgu komunistisku valsti, kuru nosauca par Etiopijas Tautas Demokrātisko Republiku. Iedzīvotāji neatbalstija pastāvošo režīmu un sākās plašā mēroga sacelšanās, un cilvēku izbraukšana. Pēc iedzīvotāju sacelšanās 1990. gadā padomju savienība pameta Etiopiju.

1993. gadā notika referendums, kura laikā tika nobalsots par Eritrejas atdalīšanos no Etiopijas no tā laika Etiopijai nav savas jūras robežas.

1994. gadā tika pieņemta Etiopijas konstitūcija un 1995. gada maijā notika pirmās oficiālās daudzpartiju vēlēšanas.

1998. gada maijā robežu strīds ar Eritreju noveda pie Eritrejas un Etiopijas kara, kas ilga līdz 2000. gada jūnijam. Karš abām valstīm izmaksāja apmēram 1 miljonu dienā.[12] Kara sekas joprojām ietekmē Etiopijas ekonomiku.

2011. gada vasarā Etiopija piedzīvoja lielāko sausumu 60 gadu laikā.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etiopija ir 27. lielākā valsts pasaule, izmērā līdzīga Bolīvijai. Lielākā daļa Etiopijas atrodas Āfrikas ragā, Austrumāfrikā. Lai gan atrodas uz raga Etiopijai nav robežas ar jūru vai okeānu. 40% no Etiopijas platības aizņem ganību lauki, 25% meži, 12% aramzemes, 1% ilgadīgi kultūraugi, bet 22% citas zemes.

Kopējās sauszemes robeža ir 5 311 kilometrus garu un tā robežojas ar sešām valstīm. Robežas garums ar Sudānu- 723 kilometri, Dienvidsudānu- 883 kilometri, Somāliju- 1 623 kilometri, Keniju- 830 kilometri, Eritreju- 912 kilometri un Džibutiju- 337 kilometri.

Etiopijai ir daudzveidīgs reljefs- kalni, tuksnesis, stepe, ielejas un zemienes. Daudzveidīgais reljefs ietekmē, katra reģiona klimatu, augsnes un augu daudzveidību. Gar austrumu robežu stiepjas tuksneši, gar dienvidu robežu tropu meži, bet ziemeļu un dienvidaustrumu daļā kalnaini apvidi.

Augstākais kalns ir Rasdašana kalns, kura augstums sasniedz 4 533 metrus virs jūras līmeņa un ir 3. augstākais kalns Āfrikā. Zemākais punkts ir Afara trijstūri, kuri atrodas 125 metrus zem jūras līmeņa.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstums un ģeogrāfiskais novietojums rada Etiopijā trīs klimatiskās zonas. Vēsā zona atrodas vairāk kā 2400 metru augstumā ar vidējo temperatūru 16 °C un ar vidējo nokrišņu daudzumu no 1270 līdz 1280 milimetriem. Mērenā zona atrodas kalnos no 1400 līdz 2400 metru augstumam ar vidējo gaisa temperatūru 22 °C un vidējo nokrišņu daudzumu starp 510 līdz 1530 milimetriem. Karstā zona, kurā galvenokārt dominē tropiem raksturīgais klimats ar karstu, mitru laiku un ar vidējo temperatūru 27 °C un vidējo nokrišņu daudzumu ar 510 milimetriem. Danakilas tuksnesis ir karstākā vieta Etiopijā, kurš atrodas 125 metrus zem jūras līmeņa un vidējā temperatūra sasniedz 50 °C.

Vasara ilgst no jūnija līdz augustam, vasarā parasti sākas lietus sezona, kura ilgst no jūnija vidus līdz septembra vidum. Pavasaris ilgst no septembra līdz novembrim, dažkārt tiek saukts arī par ražas sezonu, jo šajā laikā sākas ražas novākšana. Ziema jeb sausuma sezona ilgst no decembra līdz februārim, laika apstākļi lielākoties ir karsti, it īpaši janvārī. Rudens ilgst no marta līdz maijam, dažkārt ar nelieliem nokrišņiem, maijs ir gada karstākais mēnesis.

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1996. gadam, Etiopija bija sadalīta 13 provincēs, daudzi no tiem izveidoti vēsturiski sadalītās provincēs. Bet kopš 1996. gada Etiopija ir sadalīta deviņos etniskajos un politiskajos reģionos saukti arī par apriņķiem vai štatiem un divos pilsētas reģionos. Visapdzīvotākais no tiem ir Oromo reģions, kurā dzīvo ap 27 miljoniem iedzīvotāju. Visi reģioni ir sadalīti 68 zonās. Katra zona ir sadalīta vēl mazākos rajonos jeb voredos, kopā 550 rajonos jeb voredos. Reģioni ir tikuši veidoti pēc etniskās un politiskās piederības.

Etiopijas sadalījums 9 reģionos un 2 pilsētas reģionos.
  1. Adisabebas pilsēta-reģions
  2. Afaras reģions
  3. Amharas reģions
  4. Benišangul-Gumuzas reģions
  5. Diredavas pilsēta-reģions
  1. Gambelas reģions
  2. Harares reģions
  3. Oromo reģions
  4. Somali reģions
  5. Dienvidu nāciju un tautību reģions
  6. Tigrajas reģions

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 33.5 miljoniem 1983. gadā līdz 91.1 miljonam 2013. gadā. Pašlaik Etiopijai ir viens no augstākajiem iedzīvotāju pieaugumu rādītājiem pasaulē. Tiek prognozēts, ka iedzīvotāju skaits līdz 2060. gadam būs pieaudzis līdz 210 miljoniem. Vidēji gadā iedzīvotāju skaits pieaug ap 2.5%.

Svētā Georga baznīca Lalibelā, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Etiopijas populācija ir ļoti daudzveidīga un tā sastāv no vairāk kā 80 etniskajām grupām. Lielākās etniskās grupas ir oromieši un amari. Iedzīvotāju iedalījums ir oromieši-34.5%, amari- 26.9%, somālieši- 6.2%, tigravaji- 6.1%, sidami- 4%, guragi- 2.5%, valeiti- 2.3%, hidini- 1.7%, afari- 1.7%, gamoieši- 1.5%, gedeji- 1.3% un citas tautas- 11.3%.

Valodas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etiopijā ir 90 valodas, bet 1994. gadā bija 77 valodas. Lielākā daļa valodas pieder Afro-Āzijas valodu grupas, tās ir tādas kā kā somāliešu valoda, oromo valoda, amharu valoda un angļu valoda. Oficiālā valoda ir amhariešu valoda, bet reģionu oficiālās valodas ir tigravaju un oromo valoda. Vispopulārākās svešvalodas ir arābu un angļu valoda. Angļu valoda ir galvenā svešvaloda skolās.[13]

Pēc 1994. gada datiem visizplatītākā ir oromo valoda, kurā runā ap 33.8% iedzīvotāju. Otra populārākā ir amhariešu valoda, kurā runā ap 26.9% iedzīvotāju, somāliešu- 6.2%, tigravaju- 5.9%, sidamu- 4%, valajtigu-2.2%, guragu- 2%, afarignu- 1.7%, hidinu- 1.7%, gomagnu- 1.5% un citas valodas- 14.1%.

Reliģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etiopijai ir liela saikne ar visām trijām lielākajām Ābrahama releģijām. 4. gadsimtā reģions bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas oficiāli pieņēma kristietību kā valsts galveno releģiju. Pastāv arī ievērojams musulmaņu īpatsvars, kas pārstāv aptuveni trešdaļu iedzīvotāju. Līdz 1980. gadam ievērojams daudzums ēbreju dzīvoja Etiopijā, bet vēlāk lielākā daļa ēbreju pārcēlās uz Izraēlu kā daļu no glābšanas misijas, ko veica Izraēlas valdība.

Lielākā daļa etiopiešu ir kristieši, bet populāra releģija ir arī musulmanisms. Lielākās kristietības konvesijas Etiopijā ir pareizticīgo baznīca un Austrumu pareizticīgā baznīca. Saskaņā ar 2007. gada skaitīšanas datiem, kristieši veido 62.8% no valsts iedzīvotājiem, musulmaņi- 33.9%, tradicionālās ticības- 2.6% un citas releģijas- 0.7%. Katolisms ir vismazāk izplatītā releģija Etiopijā, tā sastāda tikai 1% no visiem iedzīvotājiem.

Islāms Etiopijā ir datēts ar 615. gadu, kad musulmaņu grupa, lai izvairītos no vajāšanas apmetās uz dzīvi Etiopijā. Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā dzīvo apmēram viens miljons musulmaņu.

Ekonomika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etiopija ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē un otrā apdzīvotākā valsts Āfrikā.[14] Tai ir arī piektā lielākā Āfrikas Subsahāras tuksneša reģiona ekonomika, kura ir spējusi piesaistīt investorus no Zviedrijas, Lielbritānijas un Ķīnas laikā, kad citi attīstības tirgi ir zaudējuši savu spožumu.

Valsts ekonomika ir pamats ir balstīts uz lauksaimniecības nozari, kura veido lielāko daļu jeb 46% no kopējā iekšzemes kopprodukta, kā arī nodrošina darbu vairāk kā 85% no strādājošajiem iedzīvotājiem. Šo Āfrikas valsti bieži piemeklē sausums, kas ietekmē lauksaimniecību. 5% no nodarbinātajiem strādā rūpniecības nozarē, bet atlikušie 10% - pakalpojumu nozarē.

Etiopijas parāds 2012. gadā sasniedza 44,4% no IKP. Inflācijas apjoms pērn – 21,7%, bet 2011. gadā – 33%.

Galvenā Etiopijas eksporta prece ir kafija, kuru Etiopijā saražo vairāk nekā citās Āfrikas valstīs. Etiopija ir arī desmitā lielākā valsts pasaulē, kas nodarbojas ar mājlopu audzēšanu. Citas galvenāš eksporta preces ir katas koks, zelts, ādas izstrādājumi un augu eļļa. Sakarā ar straujo attīstību ziedkopības nozarē, Etiopija drīzumā var kļūt par vieno no lielākajām ziedu un augu eksportētāj valstīm pasaulē.[15]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]