Etiopija

Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika የኢትዮጵያ ፌዴራላዊ ዲሞክራሲያዊ ሪፐብሊክ ye-Ītyōṗṗyā Fēdēralāwī Dīmōkrāsīyāwī Rīpeblīk
Karogs Ģerbonis
Himna: Wodefit Gesgeshi, Widd Innat Ityopp'ya
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Adisabeba 104 300) 9°1.8′N 38°44.4′E
Valsts valodas		Amharu valoda
Valdība		Federāla parlamentāra republika
-	Prezidents	Girma Volde-Giorgiss
-	Premjerministrs	Hailemariam Desalegn
Dibināta
-	Dʿmt	apmēram 980. gads p.m.ē.
-	Aksum karaliste	apmēram 100. gads m.ē.
-	Etiopijas impērija	1137
-	Atjaunota suverinitāte	1944
-	Pašreizējā konstitūcija	1995. gada augusts
Platība
-	Kopā	1 104 300 km² (27.)
-	Ūdens (%)	0,7
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2012. g.	91 195 675 (13.)
-	2013. gada tautas skaitīšana	93877025
-	Blīvums	82,58/km² (123.)
IKP (PPP)		2012. gada aprēķins
-	Kopā	$103,1 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$1200
GDP (nominal)		2012. gada aprēķins
-	Kopā	$40,5 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$513
Džini koef. (1999–2000)		30
HDI (2011)		0,363 (174.)
Valūta		Birs (ETB)
Laika josla		EAT (UTC+3)
-	Vasarā (DST)	nav (UTC+3)
Interneta domēns		.et
Tālsarunu kods		+251

Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā. Ar Eritrejas atdalīšanos Etiopija zaudēja izeju pie jūras]. Ar vairāk kā 91 miljonu iedzīvotājiem, Etiopija ir lielākā valsts pasaulē bez jūras robežas un 27. lielākā pasaulē pēc platības, apmēram tik pat liela kā Bolīvija. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā valsts Āfrikā un 13. lielākā pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Robežojas ar Eritreju - ziemeļos, Džibutiju - ziemeļaustrumos, Somāliju - dienvidaustrumos, Keniju - dienvidos, Sudānu - rietumos. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Adisabeba.

Etiopija ir vecākā kristīgā valsts Āfrikā un viena no vecākajām valstīm pasaulē. Tiek uzskatīts, ka Etiopija ir viena no pirmajām cilvēku izcelsmes vietām pasaulē.

Ātšķirībā no citām Āfrikas valstīm nekad netika kolonizēta ,kaut arī pārdzīvoja fašistiskās Itālijas militāru okupāciju no 1936. — 1941. gadam.

Etiopija ir bijusi pārstāvēta un arī tagad darbojas dažādās starptautiskajās organizācijās: tā bija Nāciju Līgas locekle, viena no pirmajām ANO loceklēm un dibinātāj valstīm un Āfrikas savienības dibinātājlocekle.

Vēsture

Austrumāfrika un Etiopija tiek uzskatīta par cilvēku izcelsmes vietu, kur ir radies Homo sapiens, pirms vairāk kā 160 000 gadiem. Ap 8. gadsimtu pirms mūsu ēras , tagadējās ziemeļu Etiopijas un Eritrejas teritorijā tika izveidota karaļvalsts, kuras nosaukums bija D’mt. Tās galvaspilsēta bija Jeha, ziemeļu Etiopijā. 4. gadsimtā pirms mūsu ēras karaļvalsts krita.

Tiek uzskatīts, ka 324. gadā pirms mūsu ēras Etiopija pieņēma kristietību, un kļuva par otro valsti pasaulē aiz Armēnijas, kas pieņēma kristietību.

1624. gadā jezuīti kopā ar eiropiešiem centās valstī ieviest katolismu, bet pēc iedzīvotāju sacelšanās,iedzīvotāji izraidija jezuītu misionārus un eiropiešus no Etiopiju. Un pieņēma veco ticību Etiopijas Pareizticigo kristietību.

Par mūsdienu Etiopija var uzskatīt sākot no 1889. gada, kad valdīt sāka Maneliks II, viņš bija Etiopijas imparators no 1889. gada līdz savai nāvei 1913. gadam. Viņš paplašināja valsts teritoriju līdz tādai, kāda ir mūsdienās, būvēja ceļus, sāka ražot elektroenerģiju, izveidoja skolas, izveidoja nodokļu sistēmu un sāka būvēt jauno Etiopijas galvaspilsētu jeb Adisabebu.

Etiopijas neatkarību pārtrauca Otrais Itālijas- Etiopijas karš un fašistiskās Itālijas okupācija, tā ilga no 1936.- 1941. gadam. Pēc Itālijas iestāšanās Otrajā Pasaules karā, briti kopā ar Etiopijas cīnītājiem, panāca Itālijas padzīšanu no Etiopijas. Lai gan līdz 1943. gadam notika īslaicīgi Itālijas partizānu uzbrukumi. Tam sekoja, britu pilnīga Etiopijas suvineritātes atdzīšanu.

1942. gada 26. augustā izdeva likumu, kas aizliedz verdzību Etiopijā. 20. gadsimtā no kopējiem 11 miljoniem iedzīvotāju apmēram četri miljoni no tiem bija vergi.

1974. gada 12. septembrī ļeninisma-merksisma atbalstītāji gāza Etiopijas valdību. Jaunā Pagaidu Militārā Administratīvā padome izveidoja vienpusīgu komunistisku valsti, kuru nosauca par Etiopijas Tautas Demokrātisko Republiku. Iedzīvotāji neatbalstija pastāvošo režīmu un sākās plašā mēroga sacelšanās, un cilvēku izbraukšana. Pēc iedzīvotāju sacelšanās 1990. gadā padomju savienība pameta Etiopiju.

1994. gadā tika pieņemta Etiopijas konstitūcija un 1995. gada maijā notika pirmās oficiālās daudzpartiju vēlēšanas.

1998. gada maijā robežu strīds ar Eritreju noveda pie Eritrejas un Etiopijas kara, kas ilga līdz 2000. gada jūnijam. Karš abām valstīm izmaksāja apmēram 1 miljonu dienā. Kara sekas joprojām ietekmē Etiopijas ekonomiku.

2011. gada vasarā Etiopija piedzīvoja lielāko sausumu 60 gadu laikā.

Ģeogrāfija

Etiopija ir 27. lielākā valsts pasaule, izmērā līdzīga Bolīvijai. Lielākā daļa Etiopijas atrodas Āfrikas ragā, Austrumāfrikā. Lai gan atrodas uz raga nav robežas ar jūru vai okeānu. Padarot to par pasaulē lielāko valsti bez krasta līnijas. 40% zemes aizņem ganību lauki, 25% meži, 12% aramzemes, 1% ilgadīgi kultūraugi un 22% citi.

Kopējās sauszemes robeža ir 5 311 kilometrus garu un tā robežojas ar sešām valstīm. Robežas garums ar Sudānu- 723 kilometri, Dienvidsudānu- 883 kilometri, Somāliju- 1 623 kilometri, Keniju- 830 kilometri, Eritreju- 912 kilometri un Džibutiju- 337 kilometri.

Etiopijai ir daudzveidīgs reljefs- kalni, tuksnesis, stepe, ielejas un zemienes. Daudzveidīgais reljefs ietekmē, katra reģiona klimatu, augsnes un augu daudzveidību. Gar austrumu robežu stiepjas tuksneši, bet dienvidos tropu meži un kalnaini apvidi ziemeļu un dienvidrietumu daļā.

Augstākais kalns ir Rasdašana kalns, kura augstums sasniedz 4 533 metrus virs jūras līmeņa, bet zemākais punkts ir Afara trijstūri, tas atrodas 125 metrus zem jūras līmeņa.

Administratīvais iedalījums

Līdz 1996. gadam, Etiopija bija sadalīta 13 provincēs, daudzi no tiem izveidoti vēsturiski sadalītās provincēs. Bet kopš 1996. gada Etiopija ir sadalīta deviņos etniskajos un politiskajos reģionos saukti arī par apriņķiem vai štatiem un divos pilsētas reģionos. Visapdzīvotākais no tiem ir Oromo reģions, kurā dzīvo ap 27 miljoniem iedzīvotāju. Visi reģioni ir sadalīti 68 zonās. Katra zona ir sadalīta vēl mazākos rajonos jeb voredos, kopā 550 rajonos jeb voredos. Reģioni ir tikuši veidoti pēc etniskās un politiskās piederības.

Etiopijas sadalījums 9 reģionos un 2 pilsētas reģionos.

Adisabebas pilsēta-reģions Afaras reģions Amharas reģions Benišangul-Gumuzas reģions Diredavas pilsēta-reģions

Gambelas reģions Harares reģions Oromo reģions Somali reģions Dienvidu nāciju un tautību reģions Tigrajas reģions

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 33.5 miljoniem 1983. gadā līdz 91.1 miljonam 2013. gadā. Pašlaik Etiopijai ir viens no augstākajiem iedzīvotāju pieaugumu rādītājiem pasaulē. Tiek prognozēts, ka iedzīvotāju skaits līdz 2060. gadam būs pieaudzis līdz 210 miljoniem. Vidēji gadā iedzīvotāju skaits pieaug ap 2.5%.

Svētā Georga baznīca Lalibelā, kas ir iekļauta UNESCO

Etiopijas populācija ir ļoti daudzveidīga un tā sastāv no vairāk kā 80 etniskajām grupām. Lielākās etniskās grupas ir oromieši un amari. Iedzīvotāju iedalījums ir oromieši-34.5%, amari- 26.9%, somālieši- 6.2%, tigravaji- 6.1%, sidami- 4%, guragi- 2.5%, valeiti- 2.3%, hidini- 1.7%, afari- 1.7%, gamoieši- 1.5%, gedeji- 1.3% un citas tautas- 11.3%.

Valodas

Etiopijā ir 90 valodas, bet 1994. gadā bija 77 valodas. Lielākā daļa valodas pieder Afro-Āzijas valodu grupas, tās ir tādas kā kā somāliešu valoda, oromo valoda, amharu valoda un angļu valoda. Oficiālā valoda ir amhariešu valoda, bet reģionu oficiālās valodas ir tigravaju un oromo valoda. Vispopulārākās svešvalodas ir arābu un angļu valoda. Angļu valoda ir galvenā svešvaloda skolās.

Pēc 1994. gada datiem visizplatītākā ir oromo valoda, kurā runā ap 33.8% iedzīvotāju. Otra populārākā ir amhariešu valoda, kurā runā ap 26.9% iedzīvotāju, somāliešu- 6.2%, tigravaju- 5.9%, sidamu- 4%, valajtigu-2.2%, guragu- 2%, afarignu- 1.7%, hidinu- 1.7%, gomagnu- 1.5% un citas valodas- 14.1%.

Releģija

Etiopijai ir liela saikne ar visām trijām lielākajām Ābrahama releģijām. 4. gadsimtā reģions bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas oficiāli pieņēma kristietību kā valsts galveno releģiju. Pastāv arī ievērojams musulmaņu īpatsvars, kas pārstāv aptuveni trešdaļu iedzīvotāju. Līdz 1980. gadam ievērojams daudzums ēbreju dzīvoja Etiopijā, bet vēlāk lielākā daļa ēbreju pārcēlās uz Izraēlu kā daļu no glābšanas misijas, ko veica Izraēlas valdība.

Lielākā daļa etiopiešu ir kristieši, bet populāra releģija ir arī musulmanisms. Lielākās kristietības konvesijas Etiopijā ir pareizticīgo baznīca un Austrumu pareizticīgā baznīca. Saskaņā ar 2007. gada skaitīšanas datiem, kristieši veido 62.8% no valsts iedzīvotājiem, musulmaņi- 33.9%, tradicionālās ticības- 2.6% un citas releģijas- 0.7%. Katolisms ir vismazāk izplatītā releģija Etiopijā, tā sastāda tikai 1% no visiem iedzīvotājiem.

Islāms Etiopijā ir datēts ar 615. gadu, kad musulmaņu grupa, lai izvairītos no vajāšanas apmetās uz dzīvi Etiopijā. Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā dzīvo apmēram viens miljons musulmaņu.

Ārējās saites

• Etiopija - foto