Zušveidīgās

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zušveidīgās
Anguilliformes (Goodrich, 1909)
Eiropas zutis (Anguilla anguilla)
Eiropas zutis (Anguilla anguilla)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Virskārta Tarpūnu virskārta (Elopomorpha)
Kārta Zušveidīgās (Anguilliformes)
Iedalījums

Zušveidīgās zivis, zušveidīgo zivju kārta (Anguilliformes) ir tarpūnu virskārtas (Elopomorpha) lielākā kārta, kura apvieno apmēram 800 sugas, kas iedalītas 4 apakškārtās.[1] Lielākā daļa zušveidīgo zivju ir jūras iemītnieki, vispazīstamākais izņēmums ir saldūdens zuši (Anguillidae). Šīs dzimtas zuši ir katadromas zivis, kas nozīmē, ka tās dzīvo saldūdens ūdenstilpnēs: upēs un ezeros, bet nārstot dodas uz okeānu.[2]

Ne visas zivis, kuras sauc par zušiem, pieder pie zušveidīgo kārtas, piemēram, elektriskie zuši un dzelkšņu zuši ir samērā attāli radinieki zušveidīgajām zivīm.[3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas teritoriālajos ūdeņos dzīvo viena zušveidīgo kārtas suga - Eiropas zutis (Anguilla anguilla).[4] Otra suga, kas tiek iekļauta Latvijas un arī kaimiņvalstu faunas apkopojumos ir jūraszutis (Conger conger), tomēr pierādījumu par tā sastopamību Baltijā un Latvijas piekrastē nav. Baltijas jūrā tas pēdējo reizi konstatēts rietumdaļā 1963. gadā pie Štrālzundes.[5]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milzu murēna (Gymnothorax javanicus), lai arī nav garākā zušveidīgā zivs, tomēr ir vissmagākā, sasniedzot 70 kg svaru
Zušveidīgās zivis pamatā mājo uz ūdenstilpnes pamatnes, ierokoties smiltīs vai dūņās
Amerikas zuša (Anguilla rostrata) elveri

Zušveidīgās ir slaidas, proporcionāli garas, čūsku atgādinošas zivis, bet to ķermeņu garumi var būt ļoti dažādi. Mazākais ir vienžoklis (Monognathus ahlstromi), kura ķermeņa garums ir tikai 5 cm. Garākā zušveidīgo kārtā ir slaidā milzu murēna (Strophidon sathete), kuras ķermeņa garums var sasniegt 3,75 m,[6] bet smagākā ir milzu murēna (Gymnothorax javanicus), kuras svars var būt 70 kg.[7]

Zušveidīgajām zivīm nav vēdera spuru, un daudzām sugām nav arī krūšu spuru. Muguras spura un anālā spura ir savienotas ar astes spuru, veidojot garu spuras lenti.[6]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa zušveidīgo kārtas zivju uzturas seklos okeāna ūdeņos, ierokoties smiltīs un dūņās vai noslēpjoties starp akmeņiem. Reizēm par slēptuvi tiek izmantota kāda ala.[6] Tās pamatā ir aktīvas naktī un tādēļ grūti novērojamas. Saldūdenī mājo tikai vienas saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) sugas, tomēr arī tās atgriežas okeānā, lai vairotos. Dažas sugas mājo lielā dziļumā, līdz 4000 metriem, vai ir aktīvas peldētājas un ienirst līdz 5000 metru dziļumam, piemēram, knābjazušu dzimtas (Nemichthyidae) sugas.[6]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visām zušveidīgo kārtas sugām ir caurspīdīgā leptocefala kāpura attīstības stadija. Tie dreifē okeāna ūdeņu virsējos slāņos, barojoties ar ūdenī izšķīdušajām barības vielām. Pēc kāda laika leptocefala kāpuri transformājas par stikla zušiem, kuri savukārt kļūst par zuša mazuļiem - elveriem. Tiem piemīt jau raksturīgais pieauguša zuša dzīves veids.[6]

Sistemātikas diskusijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zušveidīgo kārtas sistemātikai ir samērā grūti izsekot, jo pēdējos gados tā ir mainījusies vairākkārt, turklāt molekulāro pētījumu atklājumi ir ieviesuši būtiskas izmaiņas. Kādreizējā starspuru kārta - pelikānzušveidīgās (Saccopharyngiformes) pēc DNS datu apkopošanas un pārvērtēšanas ir kļuvusi par daļu no zušveidīgo zivju kārtas (Anguilliformes). Mūsdienās tā tiek sistematizēta kā pelikānzušu apakškārta (Saccopharyngoidei).[8][9] Dažādos sistemātikas avotos ir atšķirīgs apakškārtu skaits vai apakškārtu iedalījums.[3][10][11] Šajā lapā ir attēlota sistemātika, izmantojot datubāzes "Comparative Toxicogenomics Database" 2013. gada datus.[1]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zutis zivjsaimniecībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kūpināts zutis ir populārs zušu sagatavošanas veids visā Eiropā

Zivjsaimniecībā pamatā izmanto saldūdens zušus, bet to pavairošana ir saistīta ar stikla zušu nozveju jūrā, jo zuši nebrīvē nevairojas.[12] Eiropas zivjsaimniecību vajadzībām nozvejo Eiropas zuša (Anguilla anguilla) mazuļus stikla zuša attīstības stadijā Portugāles, Spānijas, Francijas un Apvienotās Karalistes estuāros - upju grīvu līčos. Šo zveju regulē 2007. gadā pieņemtais Eiropas krājuma atjaunošanas plāns, kas nosaka, ka 60% nozvejoto stikla zušu iek izmantoti savvaļas ekosistēmu atjaunošanas programmās.[12]

Galvenās zušu komercsugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 CTD: Anguilliformes
  2. McCosker, John F. (1998). Paxton, J.R. & Eschmeyer, W.N.. ed. Encyclopedia of Fishes. San Diego: Academic Press. p. 89. ISBN 0-12-547665-5
  3. 3,0 3,1 Eels: Order Anguilliformes
  4. Latvijas Daba: zušveidīgo kārta (Anguilliformes)
  5. Latvijas daba: jūras zutis
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 Anguilliformes. Eels
  7. Proceedings of The Academy of Natural Sciences (Vol. 150, 2000)
  8. Jun G. Inoue et al.: Deep-ocean origin of the freshwater eels. Biol. Lett. 2010 6, Seite 363-366, doi:10.1098/rsbl.2009.0989
  9. E. O. Wiley & G. David Johnson: in A teleost classification based on monophyletic groups. in Joseph S. Nelson, Hans-Peter Schultze & Mark V. H. Wilson: Origin and Phylogenetic Interrelationships of Teleosts. 2010, Verlag Dr. Friedrich Pfeil, München, ISBN 978-3-89937-107-9
  10. ITIS report: Anguilliformes
  11. Molecular phylogeny of elopomorph fishes inferred from mitochondrial 12S ribosomal RNA sequences
  12. 12,0 12,1 Eiropas zutis

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]