Zvidzes apmetne
Zvidzes apmetne ir arheoloģijas piemineklis Lubāna līdzenumā Madonas novada teritorijā (Ošupes pagasta Smaudžos pie Plūdmaļu mājām). Apmetne bija apdzīvota apmēram trīs tūkstošus gadu no vēlā mezolīta (7. gadu tūkstoša p.m.ē. otrā puse) līdz vidējā neolīta laikmetam (4. gadu tūkstotim p.m.ē.). Apmetne atradās senā Lubāna ezera piekrastē uz gala morēnas, kas mūsdienās pussalas veidā iestiepjas klānu (zemo purvu) teritorijā. To uzskata par nozīmīgu mezolīta Kundas kultūras un agrā neolīta Narvas kultūras dienvidu variantam piederīgu arheoloģijas pieminekli.
Zvidzes apmetnē atradās dzintara apstrādes darbnīca, kurā tika gatavoti kā piekariņi, tā arī pogveida un cauruļveida krelles. Par izcilu vēlajam mezolītam piederošu atradumu uzskatāms senākais cilvēka attēls Latvijā, proti, trīsstūrveida kaula plāksnīte ar urbuma tehnikā veidotu shematisku cilvēka attēlu tās centrā.[1]
Arheoloģiskie izrakumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zvidzes apmetnes arheoloģisko izrakumi tika uzsākti 1973. — 1975. gadā, turpināti 1981. — 1984., 1999. un 2007. gadā Ilzes Lozes vadībā. Kopumā izrakumi veikti apmetnes centrālajā daļā vienlaidus 449 m2 lielā laukumā.
Vēlā mezolīta apdzīvotība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šī perioda apdzīvotības pēdas pētītas 150 m2 lielā teritorijā 1,80–2,00 m dziļumā sapropeļa un zem tā esošā grants slānī. Šajā sapropeļa slānī atrasts no raga veidots bultu kātu iztaisnotājs (franču: báton de commandement), kā arī citi raga un kaula rīku atradumi, kuru vidū ir Kundas tipa trīsstūrveida un vienzoba šķēpu gali, kas tika izmantoti zivju duršanai. Apmetnē atrasti no lielu dzīvnieku kauliem gatavoti „ledus pīķi”, kas raksturīgi Kundas-Lammasmegi apmetnei. Krama apstrādes tehnoloģija pārstāvēta ar melna krama šķilām, no tām izveidoti griežņi un naži. Medību trofejās atrastas meža cūkas, aļņi, staltbrieži, tauri, brūnie lāči, savvaļas zirgi, ūdri, bebri, apmetni sargājuši suņi. Zvejas lomos dominēja līdakas (41–130 cm), asari, sami (105–225 cm), zandarti (72–83 cm) un karūsas. Noteikti arī ēdamie augi — lazdu rieksti, nātres, balandas, dzeltenās lēpes, baltās un dzeltenās ūdens lilijas, ziedošie meldri, parastā bultene, tītenis, virza, kā arī avenes, zemenes un koši sārtais kizils.[1]
Agrā neolīta apdzīvotība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šī perioda trīs kultūrslāņi saguļ virs sapropeļa slāņa nogāzes daļā. Šim periodam atbilst iegareno bikonisko kaula bultu atradumi un adatveida bultu gali. Šim, tāpat kā vēlam mezolītam raksturīgi kaula rīki, kas gatavoti no pārzāģētiem lielu dzīvnieku kāju kauliem. Atrasti arī no aļņa raga atzarojumiem gatavotie raga rīki ar asimetrisku griezumu ādu gludināšanai to apstrādes laikā. Agrā neolīta keramika Zvidzes apmetnē norāda par taisnmalu un S-veida profilētu trauku dominanti, un pakārtotu C- profila tipa podu lietošanu. Bļodiņas tika gatavotas apaļas vai arī iegarenas. Atrasta arī fragmentāra cilvēka figūra ar atdalītām abām vienu no otras kājām. Zvidzes apmetnē atrastas meža cūku, aļņu, staltbriežu un tauru, kā arī savvaļas zirgu, lāču, bebru, lapsu, vilku, āpšu un zaķu paliekas. Atrastas zandartu, līdaku, samu, plaužu, asaru un karūsu asakas. Zvejai izmantoti žogveida nocietinājumi - divas mietu rindas, starp kurām atradās atsegtais kāršu sagulums gar Lubāna ezera seno krasta līniju. Šeit tika atklātas arī četru priežu skalu murdu paliekas. Šie žogveida konstrukcijā iestiprinātie murdi tika lietoti līdaku ķeršanai to nārsta laikā.[1]
Vidējā neolīta apdzīvotība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stratigrāfiski šī perioda slāņi saguļ virs agrā neolīta slāņiem. Tas liecina, ka apmetnē ir nomainījušies iedzīvotāji, kas sāka gatavot ķemmes keramiku. Zvidzes apmetnes tipiskās ķemmes keramikai raksturīgs ģeometrisko stilu, īpaši līkloču lentu, ģeometrisku figūru (romba un trīsstūra bez pamatnēm) pielietojums kopējā podu ornamenta kompozicionālās struktūras izveidē. Apmetnes izgatavotāju specifiska nodarbe bija krama apstrāde, atrasti lapveida un rombveida krama bultu gali un dunču - nažu paraugi, krama kasīkļu sērijas, naži, griežņi, kā arī perforatori un urbji un to sagataves. Atrasti arī slānekļa cirvji, kalti un riņķi, ko somu arheologi attiecina uz tipisko un vēlo ķemmes keramikas laiku.
Vidējā neolīta otrs keramikas veids - porainās māla masas sastāva keramika ir lokalizēta augstāk izvietoto kultūrslāņu līmenī. Par šīs keramikas izgatavotāju sakariem ar zemkopju kultūras pārstāvjiem liecina dažu piltuvkausu imports, kuri pārstāvēti ar šai kultūrai raksturīgo kausu savdabīgo spiedogu gar tā augšmalu vairākās rindās. Šī spiedoga raksturs atļauj šos fragmentus attiecināt uz agrās piltuvkausu Skandināvijas un Polijas Virum stila fāzi.
Zvidzes apmetnes iedzīvotāju galvenās medību trofejas bijušas meža cūkas, aļņi un staltbrieži, mazāk tauru, stirnu un zirgu medījumi. Apmetnē konstatēti arī liellopu, aitu/ kazu un mājas cūku kauli. Medīti arī bebri un lāči.[1]
Dzintara apstrāde un amuleti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zvidzes apmetnes iedzīvotāju sakari nodrošināja dzintara ieguvi no Litorīnas jūras piekrastes pietiekamā daudzumā, lai varētu sekmīgi gatavot sērijveida piekariņus, apaļas pogveida, ripveida, cilindrveida krelles un īpašu formu krelles. Apmetnē izgatavota arī plākšņveida lāča figūriņa, kā arī aizsākta izgriezt antropomorfas figūriņas augšdaļa, kā arī kāda dzīvnieka torsa augšdaļa. Par izcilu šīs dzintara apstrādes darbnīcas sasniegumu uzskatāma kreļļu izgatavošana ar sabiezinātu vidusdaļu.
Apmetnē atrasta māla embrijveida antropomorfa figūriņa, atrastas arī no kaula izgrieztas zivs un odzes figūriņas, ragā izgriezta āpša vai bebra galvas apaļskulptūra, kas, spriežot pēc izurbtā cauruma tās kakla daļā, ir bijusi rituālu darbību laikā lietota, to piestiprinot koka zižļa galā.[1]