Zvirbuļi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zvirbuļi
Passer (Brisson, 1760)
Kāpzemes zvirbuļu (Passer melanurus) tēviņi
Kāpzemes zvirbuļu (Passer melanurus) tēviņi
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Zvirbuļu dzimta (Passeridae)
Ģints Zvirbuļi (Passer)
Sinonīmi

Zvirbuļi jeb īstie zvirbuļi (Passer) ir zvirbuļu dzimtas (Passeridae) zvirbuļveidīgo putnu ģints. Šajā ģintī saskaņā ar 2010. gada datiem ir 27 sugas.[1] Vispazīstamākās sugas pasaulē ir mājas zvirbulis (Passer domesticus) un lauku zvirbulis (Passer montanus), kuras ir arī vienīgās Latvijā sastopamās zvirbuļu sugas. Saskaņā ar 2001. gada ģenētiskajiem pētījumiem ģints vecākā suga ir Āfrikā dzīvojošais Kāpzemes zvirbulis (Passer melanurus).[2]

Zvirbuļu sugu dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Āfrika un Āzija. Mūsdienās zvirbuļi ir introducēti daudzās vietās pasaulē, un tie ir sastopami arī Amerikā un Austrālijā, un citur.[1] Zvirbuļi pamatā uzturas atklātā ainavā. Tie var būt dažādi zālāji, pļavas, savanna, krūmāji un pat tuksneši.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvirbuļi ir sabiedriski un barojoties var veidot jauktu sugu barus, attēlā mājas zvirbuļa tēviņš un lauku zvirbuļi

Zvirbuļu sugas ir maza un vidēja auguma putni. Mazākais ģintī ir kastaņbrūņais zvirbulis (Passer eminibey), kura ķermeņa garums mazākajiem indivīdiem ir 10,5 cm,[3] svars 13,4 g. Lielākais ir papagaiļknābja zvirbulis (Passer gongonensis), kura ķermeņa garums lielākajiem indivīdiem ir 18 cm, svars 42 g.[4] Abi ir arī zvirbuļu dzimtas mazākais un lielākais zvirbulis. Zvirbuļu tipiskais apspalvojums ir brūns vai pelēkbrūns, tiem bieži ir melnas, baltas vai dzeltenas pazīmes. Košākie ir Sudānas zeltainais zvirbulis (Passer luteus) un Arābijas zeltainais zvirbulis (Passer euchlorus), kuru apspalvojums ir dzeltenā krāsā. Zvirbuļiem ir spēcīgs, masīvs, konusveida knābis, kas piemērots sēklu ēšanai. Knābja virspuse ir viegli izliekta uz augšu.[5] Visām zvirbuļu ģints sugām dziesma ir līdzīga mājas zviebuļa čiepstēšanai.

Dzīves veids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākas zvirbuļu sugas ir piemērojušās dzīvei cilvēka tuvumā.[1] Visas zvirbuļu sugas barojas ar sēklām, kas sabirušas uz zemes. Tomēr ligzdošanas laikā tie barojas arī ar kukaiņiem. Dažas sugas varētu saukt par visēdājām, piemēram, mājas zvirbuli un pelēkgalvas zvirbuli (Passer griseus), kas barojas pilsētu atkritumu izgāztuvēs gandrīz ar jebko, ko var atrast.[6] Lielākā daļa zvirbuļu ir sabiedriski putni un visu laiku uzturas baros.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Summers-Smith, J. Denis (2009). "Family Passeridae (Old World Sparrows)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Christie, David. Handbook of the Birds of the World. Volume 14: Bush-shrikes to Old World Sparrows. Barcelona: Lynx Edicions. ISBN 978-84-96553-50-7.
  2. Allende, Luise M.; Rubio, Isabel; Ruiz del Valle, Valentin; Guillén, Jesus; Martínez-Laso, Jorge; Lowy, Ernesto; Varela, Pilar; Zamora, Jorge et al (2001). "The Old World sparrows (genus Passer) phylogeography and their relative abundance of nuclear mtDNA pseudogenes"
  3. Chestnut Sparrow
  4. Parrot-billed Sparrow
  5. Groschupf, Kathleen (2001). "Old World Sparrows". In Elphick, Chris; Dunning, Jr., John B.; Sibley, David. The Sibley Guide to Bird Life and Behaviour. London: Christopher Helm. pp. 562–564. ISBN 0-7136-6250-6
  6. Summers-Smith, J. Denis (1988). The Sparrows: a study of the genus Passer. illustrated by Robert Gillmor. Calton, Staffs, England: T. & A. D. Poyser. ISBN 0-85661-048-8.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]