Pāriet uz saturu

Zosveidīgie: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
papildināts
m papildināts
17. rindiņa: 17. rindiņa:
}}
}}


'''Zosveidīgie''' ({{val-la|Anseriformes}}) ir viena no [[putni|putnu klases]] (''Aves'') kārtām. Zosveidīgo kārtā ir apmēram 150 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s, kas sistematizētas 3 [[dzimta|dzimtās]]. Pazīstamākie zosveidīgie putni ir [[pīles]], [[zosis]] un [[gulbji]].
'''Zosveidīgie''' ({{val-la|Anseriformes}}) ir viena no [[putni|putnu klases]] (''Aves'') kārtām. Zosveidīgo kārtā ir apmēram 170 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s,<ref name=pu>[http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/putni/ Putni (Aves): Zosveidīgie]</ref> kas sistematizētas 3 [[dzimta|dzimtās]]. Pazīstamākie zosveidīgie putni ir [[pīles]], [[zosis]] un [[gulbji]].


Visi zosveidīgie putni ir labi piemēroti dzīvei uz [[ūdens]] virsmas. Tie labi peld, tiem ir pleznveidīgas pēdas, tie spēj baroties zem ūdens, lai gan dažas sugas dzīvo gandrīz tikai uz [[sauszeme]]s.
Visi zosveidīgie putni ir ūdensputni, kas labi piemēroti dzīvei uz [[ūdens]] virsmas. Tie labi peld un nirst, tiem ir pleznveidīgas pēdas, tie spēj baroties zem ūdens, lai gan dažas sugas dzīvo gandrīz tikai uz [[sauszeme]]s.

[[Latvija|Latvijā]] ir sastopama 31 suga, no kurām 6 sugas ir iekļautas Latvijas [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]].<ref name=pu/>

==Izskats un īpašības==
Zosveidīgie putni ir vidēji lieli vai lieli putni ar pleznainām kājām un masīvu ķermeni. Tiem ir garš kakls, toties īsas kājas. Lielākie šīs kārtas pārstāvji ir [[gulbi]],<ref>[http://books.google.lv/books?id=LEHmk-8V0rYC&pg=PA51&lpg=PA51&dq=Anseriformes+largest&source=bl&ots=499JRHy3mQ&sig=MfbvZFeGy1HmYwOMpx1KNSTWhY0&hl=lv&ei=6n4HTZqZAsT0sgbP5P3yDQ&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=6&ved=0CC8Q6AEwBQ#v=onepage&q=Anseriformes%20largest&f=false The Atlas of breeding birds of Alberta]</ref> no kuriem lielākie ir [[ziemeļu gulbis]] (''Cygnus cygnus''), [[paugurknābja gulbis]] (''Cygnus olor'') un [[Ziemeļamerikas ziemeļu gulbis]] (''Cygnus buccinator''). Gulbji ir ne tikai lielākie zosveidīgie putni, tie ir arī lielākie lidojošie putni [[pasaule|pasaulē]].<ref>[http://www.bukisa.com/articles/84792_the-largest-flying-bird The Largest Flying Birds: Facts You May Not have Known]</ref>


==Atsauces==
==Atsauces==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 14. decembris, plkst. 17.55

Zosveidīgie
Anseriformes
Meža zoss (Anser anser)
Meža zoss (Anser anser)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
Zosveidīgie Vikikrātuvē

Zosveidīgie (latīņu: Anseriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām. Zosveidīgo kārtā ir apmēram 170 mūsdienās dzīvojošas sugas,[1] kas sistematizētas 3 dzimtās. Pazīstamākie zosveidīgie putni ir pīles, zosis un gulbji.

Visi zosveidīgie putni ir ūdensputni, kas labi piemēroti dzīvei uz ūdens virsmas. Tie labi peld un nirst, tiem ir pleznveidīgas pēdas, tie spēj baroties zem ūdens, lai gan dažas sugas dzīvo gandrīz tikai uz sauszemes.

Latvijā ir sastopama 31 suga, no kurām 6 sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[1]

Izskats un īpašības

Zosveidīgie putni ir vidēji lieli vai lieli putni ar pleznainām kājām un masīvu ķermeni. Tiem ir garš kakls, toties īsas kājas. Lielākie šīs kārtas pārstāvji ir gulbi,[2] no kuriem lielākie ir ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus), paugurknābja gulbis (Cygnus olor) un Ziemeļamerikas ziemeļu gulbis (Cygnus buccinator). Gulbji ir ne tikai lielākie zosveidīgie putni, tie ir arī lielākie lidojošie putni pasaulē.[3]

Atsauces