Livonijas kapituls "Tempļa pils"

Livonijas kapituls "Tempļa pils" (vācu: Tempelburg) bija Striktās observances sistēmas piekto un sesto grādu sasniegušo brīvmūrnieku bruņinieku organizācija. Kapituls strādāja Jelgavā pēc Striktās observances Tempļa bruņinieku rituāla. Arhīvos atrodami tikai nedaudzi kapitula locekļu vārdi, jo viņiem tika piešķirti jauni ordeņa bruņinieku vārdi.

Pakļautība

Kapituls tieši pakļāvās direktorālajai lielložai "Pie trim zemeslodēm" Striktās Observances sistēmā. Pēc Stingrās uzraudzības sistēmas pārveides 1772. gadā Livonijas kapitula bruņinieku grādi tieši pakļāvās provinces lielmeistaram fon Hundam. Pēc barona fon Hunda nāves par Stingrās uzraudzības ordeņa vadītāju Volfenbuteles (Wolfenbüttel) konventā 1778. gada 28. jūlijā — 27. augustā tika ievēlēts Sēdermanlandes hercogs Kārlis (nākamais Zviedrijas karalis Kārlis XIII) un Livonijas prefektūra ar Rīgas kapitula komtura Baltazara fon Bergmana pūliņiem tika pacelta neatkarīgas Ordeņa prefektūras statusā. Pēc 1782. gada, kad Krievija tika pasludināta par Striktās Observances VIII. provinci, tad Rīgas prefektūras bruņinieku grādos esošie brīvmūrnieki pakļāvās Ordeņa Maskavas direktorijai, kuras priors (vadītājs) bija izcilais krievu apgaismotājs Nikolajs Novikovs (ordeņa vārds Nicolaus eques ab ancora), bet kanclers — Johans Georgs Švarcs (ordeņa vārds Georgius eques ab aquila crescente). Rīgas prefektūras pārstāvis Maskavas direktorijā bija Pēteris fon Freilihs (Petrus eques a speculatione). N.Novikova vadībā par galveno brīvmūrniecības mērķi kļuva dzimtbūšanas atcelšana Krievijas Impērijas teritorijā, kas vispirms izdevās Baltijas provincēs.

Dibināšana un darbības apturēšana

Livonijas kapituls tika dibināts pēc 1768. gada Striktās Observances sistēmas piekto ("noviči") un sesto grādu ("templiešu" grādu) sasniegušajiem brāļiem bruņiniekiem no vecskotu ložām "Pie zelta pārpilnības raga" Rīgā un "Ernests pie sarkanā ērgļa" Jelgavā VIII. provinces Livonijas prefektūrā, kas sakrita ar Vidzemes un Kurzemes teritoriju. Kapituls darbojies līdz 1794. gadam, kad tas pārtrauca darbību sakarā ar Krievijas ķeizarienes Katrīnas II vēlēšanos. Nikolaju Novikovu pavēlēja ieslodzīt Šliselburgas cietoksnī, no kura viņu garīgi un fiziski salauztu atbrīvoja tikai pēc 15 gadiem.

Kapitula darbības atjaunošana

Senā un akceptētā skotu rituāla astoņpadsmito grādu sasniegušajiem Latvijas pilsoņiem Vācijas brīvmūrnieku 33. un pēdējā grāda Augstākā rāte 2005. gadā atjaunoja Rožukrusta bruņinieku kapitulu „Tempļa pils”, kas kopš 2007. gada darbojas suverēnās Latvijas AASR Augstākās rātes vadībā.

Kapitula locekļi

Prefekti un komturi

Ernsts Johans fon Firkss (von Fircks, 1737-1782), barons, Kurzemes muižnieks ar ordeņa bruņinieka vārdu Eq.ab Aquila Rubra, Striktās Observances dibinātāja K.fon Hunda māceklis, prefektūras "Tempelburga" prefekts, vēlāk arī Jelgavas vecskotu ložas „Ernst zum rothen Adler“ virsmeistars.^[1] Kā Livonijas prefekts viņš Vilhelmsbādes konventā (1782. gada 16. jūlijā — 29. augustā) nepiedalījās, bet viņu pārstāvēja Johans Bode (Johann Joachim Christoph Bode).^[2]
fon Bergmanns, Baltazars (1736—1789) ar Tempļa bruņinieka vārdu Balthazar equee a columna aurea coronata. Jurists, galma padomnieks, rakstnieks. Rīgas tirgotāja dēls. Mācījies Veimārā un Jēnā. Baznīcas notārs Rīgā (1761), Prūsijas brīvmūrnieka grāfa Lestoka sekretārs (1763—1767), tieslietu kolēģijas advokāts Sv.Pēterburgā (1764—1773). Vidzemes hoftiesas loceklis (1773-1783). Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss” loceklis (1768-69) ko vadījis Johans Augusts fon Štarks, Sv.Pēterburgas ložas „Urania” dibinātājs un goda loceklis (1773). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ dibinātājs (1765), krēsla meistars (līdz 1779). Striktās Observances VII.provinces prefektūras „Tempelburg“ kapitulārs, kapitula komturs (1782), delegāts Volfenbuteles konventā (1778). Striktās Observances VIII. provinces Maskavas kapitula (priorāta) loceklis.
fon Freilihs (von Freulich), Pēteris ar Tempļa bruņinieka vārdu Petrus eques a speculatione. Krievijas armijas virsnieks. Striktās Observances Rīgas prefektūras kapitula pārstāvis Striktās Observances VIII. provinces direktorijā Maskavā (1782-83). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1790). 4.grāds. Maskavas rozenkreiceriešu ordeņa „teorētiskā grāda“ loceklis (1782—84). Maskavas ložas „Zu den drei Fahnen” meistara vietnieks (1783-1784).^[3]

Tempļa bruņinieki

fon Štarks (von Stark) Johans Augusts (1741-1816) ar Tempļa ordeņa vārdu Archimedes ab Aquila fulva. Teologs, filosofs, lingvists. Studējis Getingā, kur uzņemts franču militārajā ložā (1761). Austrumu valodu skolotājs Sv.Pēterburgā (1763-65 un 1768-69). Bibliotekārs „Bibliothèque royale” Austrumu rokrakstu nodaļā Parīzē (1765-66). Izveidojis savu klerikālo sistēmu brīvmūrniecībā „Tempļa bruņinieku klerikāts”, kas balstīta uz slepeniem pirmskristiešu (eseniešu) aktiem, kurus Tempļa ordenim 11.gs.nodevuši Sīrijas kristieši. Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss” dibinātājs (1768—69) un prezidents. Teoloģijas profesors Karaļauču universitātē un ģenerālsuperintendants (1769-77). Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas „Academia Petrina” filosofijas profesors (1777-1781). Jelgavas ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1777—1781). Galma mācītājs Darmštatē (1781-1816).
Švarcs (Schwartz), Johans Georgs Eižens (1751-1784) ar Tempļa ordeņa vārdu Georgius eques ab aquila crescente. Pedagogs, filosofs. Studējis Jēnā, mājskolotājs Krievijā un Mohiļevas ložas „Herkuless šūpulī” dibinātājs (1776) un krēsla meistars (1779). Dodas uz Jelgavu, kur tiek uzņemts Striktās Observances Jelgavas vecskotu ložas „Ernst zum rothen Adler“ 5. grādā (1779). Maskavas universitātes profesors, ģimnāziju inspektors (1779—82). Maskavas ložas „Draudzība/Trīs zobeni” meistara vietnieks (1779), ložas „Eintracht” („Harmonija”) dibinātājs (1780). Atkārtoti ierodas Jelgavā, kur tiek iesvētīts „Zelta un Rožukrusta ordenī” (1781) ar ordeņa vārdu Garganus, tālāk dodas uz Berlīni un Braunšveigu, kur no Augstākās Direktorijas vadītāja Johana Kristiana Antona Tedena saņem pilnvaras kļūt par Krievijas rozenkreiceru vadītāju (1781). Rožukrusta ordeņa teorētiskā grāda dibinātājs Maskavā (1782). Maskavas ložas „Zu den drei Fahnen“ krēsla meistars (1783). Striktās Observances VIII. provinces Maskavas kapitula loceklis un kanclers (1783). Pēc laikabiedru teiktā „Nenogurdināms entuziasts, kas vienmēr kvēloja kā nenodzēšama liesma un kas sevi pats 33 gadu īsajā dzīvē sadedzināja pelnos“.

Literatūra

ЦХИДK (Vēsturiski dokumentālo kolekciju glabāšanas centrs), Maskava, Krievija.
Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001
Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932

Atsauces

↑ Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
↑ «Illuminati Sightseeing: Masonic Congress of Wilhelmsbad». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. janvārī. Skatīts: 2013. gada 2. maijā.
↑ Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.

Ārējās saites

Latvijas AASR Augstākās rātes mājas lapa

[serkovs-1] Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.

[2] «Illuminati Sightseeing: Masonic Congress of Wilhelmsbad». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. janvārī. Skatīts: 2013. gada 2. maijā.

[autogenerated1-3] Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.

[1]

[2]

[3]