1780. gads
(Pāradresēts no 1780)
- Šis raksts ir par 1780. gadu. Par citām jēdziena 1780 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1780 MDCCLXXX |
| Ab urbe condita | 2533 |
| Armēņu kalendārs | 1229 ԹՎ ՌՄԻԹ |
| Asīriešu kalendārs | 6530 |
| Bahāju kalendārs | −64 — −63 |
| Bengāliešu kalendārs | 1187 |
| Berberu kalendārs | 2730 |
| Budistu kalendārs | 2324 |
| Birmiešu kalendārs | 1142 |
| Bizantiešu kalendārs | 7288—7289 |
| Ķīniešu kalendārs | 己亥年 (Zemes cūka) 4476 vai 4416 — līdz — 庚子年 (Metāla žurka) 4477 vai 4417 |
| Koptu kalendārs | 1496—1497 |
| Etiopu kalendārs | 1772—1773 |
| Ebreju kalendārs | 5540—5541 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1836—1837 |
| - Shaka Samvat | 1702—1703 |
| - Kali Juga | 4881—4882 |
| Holocēna kalendārs | 11780 |
| Igbo kalendārs | 780—781 |
| Irānas kalendārs | 1158—1159 |
| Islāma kalendārs | 1193—1195 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 11 dienas |
| Korejas kalendārs | 4113 |
1780. gads (MDCCLXXX) bija garais gads, kas sākās sestdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1780. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. aprīlis — nodibināta Minsteres Universitāte.
- 24. augusts — Francijas Luijs XVI atceļ spīdzināšanas izmantošanu atzīšanās izspiešanā.
- 28. novembris — Sanktpēterburgā zibens izraisītā ugunsgrēkā nodeg 11 000 ēkas.[1]
- 29. novembris — Vīnē pēc 40 valdīšanas gadiem mirst Austrijas Marija Terēzija, un Hābsburgu valdnieku pienākumus nodod viņas ambiciozajam dēlam Jozefam II, kurš jau ir Svētās Romas imperators kopš 1765. gada.
- Nezināms datums
- Svētās Romas impērijas ķeizars Jozefs II, lai nodibinātu draudzīgas attiecības ar Krievijas Impērijas ķeizarieni Katrīnu II, kā Falkenšteinas grāfs veica ceļojumu Kijiva (27. maijā) — Mogiļeva (4.-8. jūnijā) — Smoļenska (14. jūnijā) -Maskava (19. jūnijā) — Carskoje Selo (3. jūlijā) — Pēterburga (4. jūlijā) — Narva (20. jūlijā) — Rīga (23.-25. jūlijā).
- Londonā uzcelts sākotnējais Craven Cottage stadions.
- Lielbritānijas Karalistē iedzīvotāju skaits sasniedz 9 miljonus.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 29. maijs — Anrī Brakono (Henri Braconnot), franču ķīmiķis (miris 1855. gadā)
- 1. jūnijs — Karls fon Klauzevics (Carl von Clausewitz), prūšu kara teorētiķis (miris 1831. gadā)
- 29. augusts — Žans Ogists Dominiks Engrs (Jean-Auguste-Dominique Ingres), franču gleznotājs (miris 1867. gadā)
- 3. septembris — Heinrihs Kristians Šūmahers (Heinrich Christian Schumacher), vācu astronoms (miris 1850. gadā)
- 22. novembris — Konradīns Kreicers (Conradin Kreutzer), vācu komponists (miris 1849. gadā)
- 13. decembris — Johans Volfgangs Debereiners (Johann Wolfgang Döbereiner), vācu ķīmiķis (miris 1849. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. februāris — Kristijons Donelaitis (Kristijonas Donelaitis, Christian Donalitius), Prūsijas lietuviešu dzejnieks un luterāņu mācītājs (dzimis 1714. gadā)
- 17. oktobris — Bernardo Belloto (Bernardo Bellotto), itāiešu gleznotājs (dzimis 1720. gadā)
- 29. novembris — Marija Terēzija (Maria Theresia von Österreich), Austrijas ķeizariene, Ungārijas karaliene, Bohēmijas karaliene un Svētās Romas impērijas imperatore (dzimusi 1717. gadā)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Walford, Cornelius (redaktors). «Fires, Great». The Insurance Cyclopeadia: Being an Historical Treasury of Events and Circumstances Connected with the Origin and Progress of Insurance. C. and E. Layton, 1876. 59. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1780. gads.
