Ādolfs fon Harnaks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ādolfs fon Harnaks

Ādolfs fon Harnaks (Adolf von Harnack, * 1851. gada 7. maijā Tērbatā, † 1930. gada 10. jūnijā Heidelbergā) bija vācbaltiešu teologs. Liberālās teoloģijas pārstāvis.

Dzimis Tērbatas Universitātes profesora ģimenē. Mācījās Tērbatas un Leipcigas Universitātē. Bija Leipcigas, Gīsenes, Marburgas un Berlīnes universitāšu profesors. No 1905. līdz 1921. gadam arī Prūsijas Karaliskās bibliotēkas direktors.

Uzskatīja, ka izziņai un ticībai jābūt vienotam veselumam. Pēc Harnaka domām, reliģija ir galvenā kultūras sastāvdaļa. Reliģijas vēsturi uzskatīja par pasaules vēstures sastāvdaļu, tādējādi tai piemērojama formāli zinātniska izpēte. Bija pret dogmu esamību reliģijā.

Galvenie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lehrbuch der Dogmengeschichte (1885)
  • Wesen des Christentums (1900)
  • Die Mission und Ausbreitung des Christentums in den ersten drei Jahrhunderten (1902)
  • Über die Sicherheit und die Grenzen geschichtlicher Erkenntnis (1917)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]