Āfrikas cauruļzobji
Izskats
(Pāradresēts no Āfrikas skudrulāči)
Āfrikas cauruļzobji Orycteropus (G. Cuvier, 1798) | |
---|---|
Āfrikas skudrulācis (Orycteropus afer) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Augstākā kārta | Āfrikas placentāļi (Afrotheria) |
Virskārta | Āfrikas kukaiņēdāji (Afroinsectiphilia) |
Kārta | Cauruļzobju kārta (Tubulidentata) |
Dzimta | Cauruļzobji (Orycteropodidae) |
Ģints | Āfrikas cauruļzobji (Orycteropus) |
Āfrikas cauruļzobji Vikikrātuvē |
Āfrikas cauruļzobji jeb Āfrikas skudrulāči, Āfrikas cauruļzobju ģints, arī Āfrikas skudrulāču ģints (Orycteropus) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošu sugu ģints cauruļzobju dzimtā (Orycteropodidae).[1] Turklāt šajā ģintī ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga - cauruļzobis (Orycteropus afer) un vairākas izmirušas sugas. Izmirušo sugu skaits ģintī šobrīd nav precīzi zināms, jo atrastās fosilijas ir ļoti fragmentāras.[2] Sekojošā sistemātika atbilst 2009. gada sistemātikai.[3]
Seno Āfrikas cauruļzobju grupas sugas bija liela auguma. Tās iespējams dzīvoja Kenijā jau pirms 6—7 miljoniem gadu. No Kenijas Āfrikas cauruļzobji izplatījās uz Āfrikas dienvidiem un centrālo daļu.[2] Senākā mūsdienu cauruļzobja fosilija ir apmēram 500 000 gadus veca.[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Āfrikas cauruļzobju ģints (Orycteropus)
- Cauruļzobis (Orycteropus afar)
- † Orycteropus abundulafus[4]
- † Orycteropus crassidens
- † Orycteropus djourabensis
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Orycteropus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 17. maijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Aardvarks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 17. maijā.
- ↑ Lehmann, Thomas (2009). "Phylogeny and systematics of the Orycteropodidae (Mammalia, Tubulidentata)". Zoological Journal of the Linnean Society 155: 649–702. doi:10.1111/j.1096-3642.2008.00460.x
- ↑ A new species of Orycteropodidae (Mammalia, Tubulidentata) in the Mio-Pliocene of northern Chad ". doi:10.1111/j.1096-3642.2004.00143.x