Čaula

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Foraminīferu čaulas
Gliemeņvēža čaula
Sprogkāju Coronula diadema čaulas
Molusku čaulas
Fosilo pleckāju čaulas

Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus. Parasti tai ir organismu sargājoša funkcija. Ar bezmugurkaulnieku čaulu izpēti nodarbojas bioloģijas nozare konhioloģija. Reizēm cilvēkos interesi izraisa gliemju čaulu jeb gliemežvāku kolekcionēšana.

Organismu grupas ar čaulām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Protisti (vienšūņi):

  • Foraminīferas. Foraminīferu čaulas ir dažādās formās, tās var būt gan vienkameru, gan daudzkameru čaulas. Pēc sava sastāva tās var būt organiskas, vai aglutinētas ar dažādām sīkām daļiņām un sacementētām ar organisko cementu, vai arī no kalcīta.[1]
  • Gromīdas. Gromīdām ir vienkameru čaulas ar vienu atveri un veidotas no organiskas vielas.
  • Tectofilosida. Tām ir vienkameru čaulas ar vienu vai divām atverēm, veidotas no organiskas vielas, bet reizēm var būt aglutinētas ar sīkām daļiņām.
  • Eiglifīdas. Eiglifīdām ir vienkameru čaulas, kas sastāv no krama plāksnītēm.
  • Arcelinīdas. Arcelinīdām ir vienkameru čaulas, kas sastāv no organiskas vielas vai arī aglutinētas (sīkas kvarca daļiņas sacementētas ar organiso cementu).
  • Trichosida. Trihozīdām ir elastīgas, no fibroza materiāla veidotas vienkameru čaulas. Agrāk šī grupa ar četrām iepriekšējām tika apvienotas čaulamēbu kārtā.


Dzīvnieki:

  • Lapkāji. Lapkājiem ir hitīna čaulas, kas sastāv no diviem vāciņiem.
  • Gliemeņvēži. Gliemeņvēžiem ir divdaļīgas čaulas, kas sastāv no labā un kreisā vāciņa. Čaulu iekšpuse ir hitinizēta, bet ārpuse apkaļķota.
  • Sprogkāji. Sprogkaju čaula sastāv no vairākām kaļķa plāksnītēm.
  • Vēži vienuļnieki. Vientuļnieki neveido savas čaulas, taču daudzas to sugas izmanto piemērota izmēra vēderkāju čaulas.
  • Gliemji. Gliemjien ir uz organiska pamata veidotas kaļķa čaulas. Tās var būt no viena gabala, vai no diviem atsevišķiem vāciņiem (labā un kreisā), var būt no astoņām vai septiņām plāksnītēm (bruņgliemežiem). Galvkājiem var būt daudzkameru čaula.
  • Pleckāji. Pleckāju čaula sastāv no 2 vāciņiem (muguras un vēdera vāciņi). Pēc sastāva tie var būt veidoti vai nu no kalcīta, vai arī no hitīnfosfāta (proteīna un kalcija fosfāta).

Ģeoloģiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādu organismu grupu čaulu sakopojumiem ir liela nozīme dažu ūdenstilpju nogulumu un nogulumiežu veidošanā. Planktona foraminīferu čaulu sakopojumi veido globigerīna dūņas (nosaukums ņemts no Globigerina ģints). Fuzulinīdu un numulītu (lielas izmirušas foraminīferas) čaulu sakopojumiem ir bijusi liela loma atsevišķu kaļķakmens nogulumu veidošanā. Gliemju čaulas piedalās organogēno kaļķakmeņu veidošanā. Latvijā gliemeždolomīti tiek izmantoti kā apdares materiāls. Bet spārnkāju čaulas veido pteropodu dūņas.

Daudzu organismu grupu čaulas labi saglabājas fosilā veidā. Un pēc tām var rekonstruēt apstākļus ģeoloģiskajā vēsturē, kā arī izmantot stratigrāfijā korelējot dažādus nogulumus un nosakot slāņu vecumu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Маслакова Н. И., Горбачик Т. Н., Алексеев А. С., Барсков И. С., Голубев С. Н., Назаров Б. Б., Петрушевская М. Г. Микропалеонтология. — Москва: Издательство Московского университета, 1995. — 256 с. — 1000 экз. ISBN 5-211-03386-8