Cements

Vikipēdijas lapa
Cementa pakas.

Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī). Termins 'cements' tiek lietots, gan runājot par dabiskas izcelsmes saistvielu (piemēram, Gaujas svītas smilšakmens graudus saista kaļķa cements), gan arī par mākslīgi veidotu saistvielu. Izplatītākais un nozīmīgākais mākslīgi veidota cementa paveids ir portlandcements. Latviešu valodā ļoti bieži ar jēdzienu 'cements' saprot tieši portlandcementu.

Portlandcements[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: portlandcements
С

Portlandcements ir hidrauliska saistviela. Tas ir pelēks pulveris, ko galvenokārt izmanto betona izgatavošanai. Portlandcementu ražo no kaļķakmens (arī no krīta), māliem (var arī no māla slānekļa) un dažādām piedevām — parasti no dzelzi saturošiem rūpnieciskiem atkritumiem. Portlandcementa ražošana notiek 2 stadijās, katru no kurām ir iespējams veikt dažādās vietās:

  • cementa klinkera ražošana, sajaucot un apdedzinot izejvielu maisījumu;
  • cementa ražošana — klinkeru samaļ kopā ar piedevām (ģipsi).

Cementa klinkera izejvielas parasti sajauc slapjā veidā. Pēc krāsnī ievadāmā maisījuma mitruma satura klinkera ražošanas metodes iedala slapjajā un sausajā. Ar slapjo metodi var vieglāk iegūt homogēnu maisījumu, bet ir lielāks enerģijas patēriņš. Ar sauso metodi rodas vairāk putekļu. Latvijā, Brocēnos esošajā cementa rūpnīcā, cementu ražo ar sauso metodi.

Cementa kvalitāti Latvijā nosaka cementa standarts LVS EN 197-1:2000. Galvenais standarta parametrs ir spiedes stiprība pēc tam, kad cements cietējis 28 dienas. Pēc šī parametra cementu iedala 3 klasēs:

  • 32,5 — spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 32,5 MPa;
  • 42,5 — spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 42,5 MPa;
  • 52,5 — spiedes stiprība pēc 28 dienu cietēšanas ir lielāka par 52,5 MPa.

Cementa cietēšanas procesā tajā esošie savienojumi ķīmiski reaģē ar ūdeni.

Aluminātcements[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aluminātcements, jeb aluminātu cements ir hidrauliska saistviela, kuru ražo no alumīnija oksīda un kaļķakmens. Atšķirībā no portlandcementa tas saistās un cietē ļoti strauji un ātri sasniedz ļoti lielu stiprību. Tas ir ievērojami dārgāks par portlandcementu un noteiktos apstākļos tam var būt sliktāka noturība pret ārējiem apstākļiem (durability). Aluminātcementu lieto dažu kompozīto materiālu izgatavošanai.

Aluminātcementa ražošanas process:

  • Sajauc un samaļ izejvielu maisījumu, kas sastāv no alumīnija rūdas un kaļķa. Kaļķakmeni parasti sākumā apdedzina atsevišķi, lai samazinātu krāsns nolietošanos.
  • Izejvielu maisījumu apdedzina līdz saķepšanai vai izkausē. Kausējot ir lielāks enerģijas patēriņš, taču vieglāk iegūt viedabīgu produktu.
  • Iegūto klinkeru strauji atdzesē ielejot vei ieberot ūdenī.
  • Klinkeru samaļ, iegūstot cementu.

Citi mākslīgie cementi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sulfoaluminātu cements. Tā ražošanai ir nepieciešams mazāks enerģijas patēriņš.