Četri Lāči
|
Četri Lāči jeb Mato-Tope (Mah-to-toh-pe, dzimis ap 1795. gadu, miris 1837. gada 30. jūlijā) bija Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju mandanu cilts virsaitis. Savu vārdu ieguvis pēc sadursmes ar asiniboiniem, kuras laikā viņš esot cīnījies ar četru lāču spēku. Virsaiša attēlu 1831. gadā gleznoja mākslinieks Džordžs Ketlins, bet divus citus 1833.-1834. gadā radīja Karls Bodmers. Mandani viņu cienīja kā drošsirdīgu karotāju. Slavens kļuva pēc uzvaras divkaujā ar šaijenu virsaiti.
1836. gadā eiropiešu ievazātā baku epidēmija gandrīz pilnībā iznīcināja cilti. No aptuveni 1600 mandaniem izdzīvoja 125. Nomira arī Mato-Topes sieva un bērni. Saskaņā ar draudzīgo kaimiņu cilšu arikaru un hīdatsu sniegtajām ziņām, virsaitis pirms nāves notikušajā traģēdijā apsūdzēja baltos, pret kuriem viņš izturējies kā brālis. Virsaitis vaimanājis, ka nāve tā izkropļojusi mirušo sejas, ka pat vilki no tiem novēršas.
Mato-Topes draugs Džordžs Ketlins apgalvoja, ka virsaitis nomira bada nāvē, jo nespēja pārdzīvot ģimenes bojāeju.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]David M. Jones, Brian L. Molyneaux. Mythology of the American Nations. London. Anness Publishing Ltd 2001, 2009. ISBN 978-1-84477-316-9, 53. lpp.
Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. ISBN 9984046206
|