Čiloje

Čiloje
Čiloje
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	42°36′0″S 73°57′0″W
Platība	8394 km²
Garums	180 km
Platums	50 km
Augstākais kalns	Redondo kalns 866 m
Administrācija
Čīle
Reģions	Loslagosa
Lielākā pilsēta	Kastro
Demogrāfija
Iedzīvotāji	150000
Blīvums	17,8/km²
Čiloje Vikikrātuvē

Čiloje (spāņu: Isla Grande de Chiloé vai Isla de Chiloé) ir Čīlei piederoša sala Dienvidamerikas dienvidrietumu piekrastē Klusajā okeānā. Administratīvi ietilpst Loslagosas reģiona Čilojes provincē. No kontinenta salu atdala Čakao šaurums ziemeļos un Ankudas un Korkovado līči austrumos. Dienvidos no Čilojes izvietojies Čonu arhipelāgs. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā, austrumu krasts stipri izrobots. Rietumdaļā līdz 866 m augsts kalnu masīvs.

Pirms spāņu iekarotāju ierašanās salu apdzīvoja čonu, viliču un kunku indiāņu tautas. Pirmais no eiropiešiem 1540. gadā salu atklāja spānis Alonso de Kamargo, bet pirmā ekspedīcija, kas salu apkuģoja un izpētīja, bija Fransisko de Uljoa 1553. gadā. Sākotnēji salai tika dots nosaukums Jaunā Galisija (Nueva Galicia), bet tas neiedzīvojās un sala tika dēvēta viliču valodas nosaukumā, kas nozīmē «kaiju vieta». Pirmā pilsēta Kastro dibināta 1567. gadā. 17. un 18. gadsimtā salā intensīvi darbojās jezuītu misionāri, kuru vairāk kā 150 uzbūvētās koka baznīcas 2000. gadā tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 1826. gadā Čiloje iekļāvās Čīles sastāvā. Salas rietumdaļā ierīkots Čilojes nacionālais parks.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čiloje.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)