Ērzelis

Par ērzeli sauc zirgu dzimtas dzīvnieku tēviņu, kas nav kastrēts, bet visbiežāk tas tiek lietots mājas zirga tēviņu apzīmēšanai. Zirgu mātīti sauc par ķēvi, bet mazuli par kumeļu.

Ērzelis pamatā izskatīsies atbilstoši savai sugai vai šķirnei. Bet tā kā ērzeļa asinīs ir hormons, ko sauc par testosteronu, tad ērzelim izaugs biezāks un izteiksmīgāks kakls un krūtis, kā arī tam būs lielāka kopējā muskuļu masa, salīdzinot ar ķēvēm un kastrētiem tēviņiem, kurus sauc par kastrātiem.

Ērzeļu temperaments variē atbilstoši šķirnes ģenētikai un kopējai zirga apmācībai. Tā kā zirgi ir bara dzīvnieki ar stingru hierarhiju, tad ērzelis var būt orientēts uz agresiju pret citiem ērzeļiem, lai nostiprinātu savas pozīcijas hierarhijā. Tomēr ar pareizu audzināšanu un dzīves apstākļiem var izaudzināt līdzsvarotu zirgu.^[1] Ērzeļi ir ļoti efektīvi dažādos sporta veidos visaugstākajos līmeņos, tā kā kopumā ir atlētiskāki un ar noturīgāku azartu.

Ērzelis un viņa bars

Pretēji populāram uzskatam ērzelis nav bara vadonis, bet ērzeļa loma barā ir to saturēt kopā un aizsargāt pret plēsīgiem zvēriem, kā arī nosargāt no citiem ērzeļiem. Bara vadonis parasti ir alfa ķēve. Galvenā ķēve nosaka, kurp dosies bars, lai meklētu labākas ganības, ūdeni un atpūtas vietu. Alfa ķēve arī nosaka, kurā virzienā bars bēgs no vajātāja. Kad bars pārvietojas, ērzelis iet pats pēdējais, noslēdzot gājienu un uzmanot apkārtni. Bieži ērzelis iet pa blakus taku, lai labāk varētu pārredzēt visu baru un tuvāko apkārtni ap to.^[2]

Ērzelis vienmēr "gana" baru kopā, lai tas būtu vieglāk pārraugāms un aizsargājams. Ja baram draud briesmas, ērzelis vienmēr nostājas starp baru un ienaidnieku.^[3] Kad bars atpūšas, tad visi pieaugušie zirgi pēc kārtas sargā pārējos bara locekļus.

Zirgu barā parasti ir tikai viens dzimumbriedumu sasniedzis ērzelis. Ērzelis pieļauj atrasties barā tikai jauniem ērzelēniem. Līdzko tie sasniedz dzimumbriedumu, jaunie ērzeļi tiek padzīti no bara. Ērzelis rūpējas par mazajiem kumeļiem, tos rūpīgi pieskatot, un labprāt spēlējas ar saviem dēliem.^[3] Lai arī ērzelis savu baru sargā no citiem ērzeļiem, jaunās ķēves parasti aizved citi jauni ērzeļi, iekļaujot savos harēmos. Ērzelis visciešāk sargā savas pirmās ķēves, ar kurām tas izveidoja savu ģimeni.

Jaunie ērzeļi veido "vecpuišu" barus, kopā ganoties un sargājot viens otru no briesmām. Daudz laika jaunie ērzeļi pavada kopīgās spēlēs, imitējot pieaugušu ērzeļu cīņas, tādā veidā attīstot savas cīņas iemaņas. Barā ir stingra hierarhija, un parasti vecākie ērzeļi atrodas augstākā hierarhijas pakāpē kā jaunākie. Reizēm vienā barā kopā ar jaunajiem ērzeļiem dzīvo arī vecāki ērzeļi, kas ir zaudējuši savu harēmu citam ērzelim.

Dzimumbriedumu sasniedzis ērzelis veido savu ģimeni — harēmu, to atņemot kādam vecākam ērzelim vai "nozogot" jaunās ķēves un izveidojot nelielu baru. Kad savvaļā divi ērzeļi satiekas, lai cīnītos, visbiežāk tā ir cīņas imitācija, vājākais ērzelis padodas bēgot. Ierobežotā teritorijā, ja vājākajiem zirgiem nav kur atkāpties, starp mājas zirgu ērzeļiem var izcelties ļoti nopietnas cīņas, kas var novest pie smagiem savainojumiem.

Ērzelis un dažādas kultūras

Dažādām pasaules kultūrām ir dažāda attieksme pret ērzeļiem. Ir tradīcijas, kurās ērzeļi netiek kastrēti nekad. Ir zemes, kurās lielākā daļa ērzeļu tiek kastrēta, un tikai paši labākie šķirnes īpatņi tiek saglabāti vaislai. Ir uzskats, ka nekastrētiem būtu jābūt ne vairāk kā 10% no visiem ērzeļiem.

Starp cilvēkiem valda dažādi mīti par ērzeļiem, gan pozitīvi, gan negatīvi. Viens no mītiem ir tāds, ka ērzeļi ir nekontrolējami un ka tie ir agresīvi.^[4] Otrs mīts ir, ka slikta uzvedība piedien ērzeļiem, ka tas viņiem ir dabiski un iedzimti, un ka tādiem viņiem ir jābūt. Filmu un literatūras iespaidā daudzi domā, ka ērzeļi pieķeras tikai vienam cilvēkam. Tomēr šajos mītos tikai daļa ir patiesība. Ne visi ērzeļi ir agresīvi un grūti audzināmi, visbiežāk tas ir atkarīgs no audzināšanas metodēm un dzīves apstākļiem. Ir šķirnes, kas vieglāk pakļaujas apmācībai, un ir šķirnes, kuras ir grūtāk audzināt. Bieži valda uzskats, ka ir grūti tikt galā ar karstasiņu ērzeļiem. Izlutināts ērzelis var izskatīties ļoti atraktīvs, bet tas ir ļoti bīstams dzīvnieks, kas var nopietni savainot cilvēku. Izlutinātu ērzeli joprojām var koriģēt prasmīgs zirgu pazinējs, tās nav īpašības uz mūžu, kā arī var notikt pretējais, zirgu ar labu uzvedību var izlutināt. Ja pret ērzeli izturas agresīvi, tas visbiežāk arī kļūst agresīvs un nostājas pret cilvēku. Nepiemēroti dzīves apstākļi (vientulība, mazkustīgs dzīves veids, šaurs steliņģis stallī) arī veido agresīvu ērzeli, jo zirgi ir bara dzīvnieki, kas savvaļā dienas laikā nostaigā lielus attālumus.^[2]

Āzijā, Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos ērzeļi netiek kastrēti. Tos plaši lieto kā jājamzirgus, īpaši jātnieki vīrieši. Tomēr arī šajās zemēs ērzeļi netieki lietoti tik daudz kā ķēves, tādēļ ērzeļu skaits tiek regulēts, tos nokaujot gaļai vai pārdodot un izvedot no mītnes zemes. Vaislai tiek lietoti tikai paši labākie ērzeļi, tādēļ lielākā daļa ērzeļu nekad netiek izmantoti vaislai. Ērzelis, kas nekad nav izmantots vaislai, kopā ar ķēvēm būs daudz mierīgāks nekā "īsts" vaislas ērzelis.

Eiropā, Austrālijā un Amerikā parasti lielāko daļu ērzeļu kastrē. Izņēmums ir Spānija un Portugāle,^[5] kur vēsturiski mauru ietekmē ērzeļi tiek audzināti atbilstoši Ziemeļāfrikas tradīcijām. Pirms tiek pieņemts lēmums par ērzeļa kastrāciju, tiek izvērtēta tā attīstība, iedzimtība un atbilstība šķirnes kvalitātēm, kā arī zirga talanti un darba spējas. Lielākā daļa ērzeļu tiek kastrēta apmēram divu vai nedaudz vairāk gadu vecumā.

Atsauces

↑ «Horse Connection». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. maijā. Skatīts: 2009. gada 3. februārī.
↑ ^2,0 ^2,1 M.Schafer "Die Sprache des Pferdes"
↑ ^3,0 ^3,1 «Horse Connection». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. martā. Skatīts: 2007. gada 22. jūnijā.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 3. februārī.
↑ «Andalusian Stallion - Mare, Gelding. Purebred Spanish Horses». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. februārī. Skatīts: 2009. gada 3. februārī.

Ārējās saites

[1] «Horse Connection». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. maijā. Skatīts: 2009. gada 3. februārī.

[sch-2] 2,0 ^2,1 M.Schafer "Die Sprache des Pferdes"

[er-3] 3,0 ^3,1 «Horse Connection». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. martā. Skatīts: 2007. gada 22. jūnijā.

[4] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 3. februārī.

[5] «Andalusian Stallion - Mare, Gelding. Purebred Spanish Horses». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. februārī. Skatīts: 2009. gada 3. februārī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]