Ģeneratorlampa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ģeneratorlampa ir elektronu lampa, kas paredzēta zemfrekvences un augstfrekvences signālu ģenerēšanai un pastiprināšanai. Ģeneratorlampas arī mūsdienās izmanto radiosakaros (radioraidītājos), rūpnieciskajā elektronikā, radiolokācijā un citās tehnikas jomās. Parasti kā ģeneratorlampas pielieto triodes, staru tetrodes un pentodes.

Dažādas ģeneratorlampas (no kreisās — ГУ-19, ГУ-32, ГУ-29, ГИ-30)

Ģeneratorlampu iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc darba frekvences[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc frekvences ģeneratorlampas iedala:

  • zemfrekvences lampās (līdz 20 kHz). Te pieskaitāmas arī modulatorlampas un regulējošās lampas;
  • garo un īsviļņu lampas (līdz 30 MHz);
  • ultraīsviļņu lampas (līdz 300 MHz);
  • decimetru un centimetru viļņu (SAF) lampas (virs 300 MHz). Šīm lampām mēdz būt speciāls izpildījums (metālkeramiskās lampas).

Pēc izkliedētās jaudas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc jaudas ģeneratorlampas iedala:

  • mazjaudīgās (līdz 25 W);
  • vidējas jaudas (līdz 1 kW);
  • lieljaudas (virs 1 kW).

Pēc darba tipa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc darba režīma izšķir:

  • nepārtrauktas darbības ģeneratorlampas;
  • impulsrežīmam paredzētas ģeneratorlampas (impulslampas);
  • impulsrežīmam paredzētas modulatorlampas

Pēc dzesēšanas veida[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā ģeneratorlampas, atšķirībā no parastajām radiolampām, patērē samērā lielu jaudu, to anodi darba laikā spēcīgi sakarst. Mazjaudas ģeneratorlampas parasti nav speciāli jādzesē (dabiskā konvekcijas dzesēšana), bet lielajām nepieciešama īpaša atdzesēšana.
Pēc dzesēšanas veida ģeneratorlampas iedalās:

  • lampas ar piespiedu gaisa dzesēšanu;
  • lampas ar ūdens dzesēšanu;
  • lampas ar iztvaices dzesēšanu.