Ģeoloģiskā ēra

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ģeoloģiskā ēra ir ģeohronoloģiskās skalas daļa, eona apakšintervāls. Ģeoloģisko ēru lielākā daļa sīkāk tiek dalīta ģeoloģiskajos periodos. Pēdējais eons, fanerozojs, dalās trīs ērās: paleozojā, mezozojā un kainozojā. Par robežām, kas dala ēras kalpo liela mēroga izmaiņas biosfērā (piemēram, masveida izmiršanas) vai abiotiskajā vidē.

Stratigrāfijā ģeoloģiskā ēra atbilst eratēmai, t.i. ģeolģiska ēra — laika intervāls Zemes ģeoloģiskajā vēsturē, kura laikā izveidojās eratēma. Katarhajs, arhajs un proterozojs kopā tika saukti par kriptozoju jeb pirmskembriju. Tas ietvēra Zemes vēstures pirmos 4 miljardus gadu, t.s. protoplanētas periodu un laika posmu, kurā materialās liecības par dzīvību un tās formām ir fragmentāras. Mūsdienās šie laika intervāli tiek noteikti kā eoni jeb virsēras, bet arhajs un proterozojs arī tiek daļīts ērās.