Ģeolokācija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ģeolokācija ir objekta reālās ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšana. Objekts ģeolokācijā parasti ir kāda elektroniska ierīce, piemēram, mobilais telefons vai pie interneta pieslēgts dators. Par ģeolokāciju var saukt gan vietas noteikšanas procesu, gan noteikto atrašanās vietu. Ģeolokācija ir cieši saistīta ar pozicionēšanas sistēmas lietošanu, bet var atšķirties no tās, lielāku uzsvaru liekot uz jēgpilnu vietas apzīmējumu (piemēram, mājas adrese) pretstatā tikai ģeogrāfiskajām koordinātēm.

Gan ģeolokācijai, gan pozicionēšanai tiek izmantotas radiofrekvences lokācijas metodes, kas balstītas uz radiosignālu pienākšanas laika starpības noteikšanas. Mobilajām ierīcēm aizvien biežāk izmanto GPS. Ja GPS nav pieejams, var izmantot arī signālus no bāzes stacijām, lai triangulētu aptuvenu atrašanās vietu.

Datorierīcēm, kuras pieslēgtas internetam, aptuvenai ģeolokācijai var izmantot IP adresi, MAC adresi, RFID, aparatūras atmiņā iestrādāto izstrādājuma, programmatūras, faktūras numuru, Wi-Fi pozicionēšanas sistēmu, ierīces ciparnospiedumu vai citu informāciju. Visbiežāk ģeolokācijai izmanto IP adresi, un pēc WHOIS pakalpojuma var noteikt IP adreses reģistrētāja fizisko adresi un citu informāciju.

Ģeolokācijai tiek izmantotas arī ne radiofrekvences metodes. Piemēram, savvaļas dzīvnieku sekošanai izmanto piestiprināmas ierīces, kuras uzkrāj datus par saules gaismas spožumu vai ūdens temperatūru un dziļumu, tādējādi pēc datu analīzes var spriest par dzīvnieka atrašanās vietu.

Terminu "ģeolokācija" izmanto arī telesakaru tīklu modelēšanā, tostarp trīs dimensijās.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 3D Geolocation based planning and optimization Archived 2015. gada 26. septembrī, Wayback Machine vietnē. Nokia