Ķīniešu šahs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ķīniešu šahs
Xiangqi Board.svg
Cits nosaukums ksiangi
Žanrs, tips galda spēle
Spēlētāji 2
Sagatavošanās laiks līdz 1 minūtei
Partijas izspēles laiks

Neformālās spēles: var mainīties no 20 minūtēm līdz vairākām stundām

Ātrspēlē: līdz 10 minūtēm
Varbūtības ietekme nav
Vecums neierobežots
Attīsta prasmes stratēģija, taktika
Sinonīmi ziloņu šahs

Ķīniešu šahs jeb ksiangi (ķīniešu: 象棋, piņjiņs: xiàngqí) ir klasiskam šaham līdzīga ķīniešu stratēģiska galda spēle diviem spēlētājiem. Tā ir viena no populārākajām galda spēlēm Ķīnā un pieder pie tās pašas saimes, kurā ietilpst klasiskais šahs, čatranga, sjogi, indiešu šahs un čangi. Līdztekus Ķīnai un apgabaliem, kuros ir ievērojamas etniskās ķīniešu kopienas, ķīniešu šahs ir populāra izklaide arī Vjetnamā. Ķīniešu šahs bija iekļauts 2010. gada Āzijas spēlēs, 2007. un 2009. gada Āzijas spēlēs telpās.

Noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīniešu šahu spēlē uz taisnstūrveida galdiņa, kas izklāts ar vertikālām un horizontālām līnijām. Galdiņa izmēri ir 9 × 10 līnijas, un, tāpat kā go, figūras tiek novietotas līniju krustpunktos (turpmāk tekstā — punktos), nevis uz lauciņiem. Starp abām centrālajām horizontālēm ir upe (ķīniešu: , piņjiņs: хэ), kas ietekmē bandinieku un ziloņu kustību (skatīt zemāk). 3 × 3 punktu kvadrātus, kas apzīmēti ar divām diagonālām līnijām, sauc par pilīm vai cietokšņiem. Ģenerāļi un padomnieki nevar tos pamest. Sākotnējais figūru izvietojums parādīts diagrammā.[1]

Figūras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abi spēlētāji spēli sāk ar vienu un to pašu kauliņu komplektu, kas tradicionāli ir koka ripiņas ar ķīniešu simboliku. Identisku kauliņu attēls abām pusēm var atšķirties. Tradicionāli vienai pusei ir sarkanas krāsas (retāk baltas), bet otrai - melnas (zilas vai zaļas) krāsas kauliņi. Dažādos reģionos ir atšķirīgas vienošanās par to, kurš veic pirmo gājienu, taču lielākajā daļā mūsdienu turnīru pirmo gājienu izdara sarkanie.[1]

Izdarot gājienu, katrs spēlētājs var pārvietot vienu savu kauliņu, atbilstoši tā kustības noteikumiem, no tā punkta, kuru tas aizņem, uz citu punktu. Kauliņu nav atļauts pārvietot uz punktu, kuru aizņem cits savs kauliņš. Kauliņu var pārvietot uz punktu, ko aizņem pretinieka kauliņš, un tādā gadījumā pretinieka kauliņš tiek "nosists" un noņemts no dēļa. Spēlētājs nevar nosist vienu no saviem kauliņiem. Kauliņi nekad netiek "paaugstināti" (pārvērsti citos kauliņos), lai gan bandinieks pēc pārvietošanās pāri upei spēj pārvietoties sānis. Gandrīz visi kauliņi var sist pretinieka kauliņus, izmantojot kauliņa parasto kustību, vienīgi lielgabalam ir īpaša sišanas kustība, kas aprakstīta zemāk.

Spēles mērķis ir pieteikt matu pretinieka ģenerālim. Kad ģenerāli apdraud (draud nosist nākamajā gājienā) otra spēlētāja kauliņš, tad otrs spēlētājs ir "pieteicis šahu". Ja spēlētājs, kura ģenerālim pieteikt šahs, nevar veikt gājienu, lai novērstu šahu, situāciju sauc par "matu". Atšķirībā no klasiskā šaha, kurā, ja iestājies ir pata stāvoklis, tad partija ir beigusies neizšķirti, ķīniešu šahā tas ir zaudējums spēlētājam, kam jāizdara gājiens.

Ģenerālis (karalis)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģenerāļi
Ģenerāļa un padomnieku gājieni

Tā apzīmējums uz sarkano kauliņa ir («šuai», piņjiņs: shuài), tas nozīmē «maršals»; uz melno kauliņa — («dzjian» piņjiņs: jiàng), tas nozīmē «ģenerālis».

Ģenerālis var pārvietoties sava cietokšņa (pils) robežās (3 × 3) uz blakus punktu pa horizontāli vai vertikāli, bet ne pa diagonāli. Ģenerāļi nevar "skatīties" viens uz otru (stāvēt uz vienas vertikāles tā, lai starp tiem nebūtu citu kauliņu); gājieni, kas rada šādu situāciju, ir aizliegti.[1] Sākuma stāvoklī ģenerāļi novietoti malējās horizontāles un vidējās (piektās) vertikāles krustpunktā.

Padomnieks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomnieki

Tā apzīmējums uz sarkano kauliņa ir («ši», piņjiņs: shì), tas nozīmē «ierēdnis, karavīrs, zinātnieks»; uz melno kauliņa — (arī «ši», piņjiņs: shì).

Padomnieks var pārvietoties cietokšņa (pils) robežās uz blakus punktu tikai pa diagonāli, tas ir, ierobežots ar pieciem cietokšņa punktiem.[1] Sākuma stāvoklī katram spēlētājam ir divi padomnieki, kas novietoti blakus ģenerālim abās tā pusēs.

Zilonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziloņi

Tā apzīmējums uz sarkano kauliņa ir («sjian», piņjiņs: xiàng), tas nozīmē «ministrs»; uz melno kauliņa — («sjian»,piņjiņs: xiàng), tas nozīmē «zilonis».

Zilonis pārvietojas pa diagonāli par diviem punktiem. Tas nevar pārlēkt kauliņu un šķērsot upi. Sākuma stāvoklī katram spēlētājam ir divi ziloņi, kas novietoti blakus padomniekiem. Līdz ar to viena spēlētāja ziloņiem ir pieejami tikai 7 punkti savā galdiņa pusē.[1]

Lielgabals[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielgabali

Tā apzīmējums uz sarkano kauliņa ir («pao», piņjiņs: pào), tas nozīmē «lielgabals» (hieroglifs — «uguns»); uz melno kauliņa — («pao», piņjiņs: pào),  tas nozīmē «katapulta» (hieroglifs — «akmens»).

Lielgabals iet, kā tornis klasiskajā šahā. Sit pretinieka kauliņus tikai tad, ja starp to un apdraudēto kauliņu ir precīzi viens kauliņš, ko sauc par "ekrānu" (vai "lafeti").[1] Sākuma stāvoklī katram spēlētājam ir divi lielgabali, kas novietoti trešās horizontāles un abu otro no galdiņa sānmalas vertikāļu krustpunktos.

Tornis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Torņi

Tā apzīmējums uz sarkano kauliņa ir 俥 (車) («dzjui», piņjiņs: ju); uz melno kauliņa un (arī «dzjui» piņjiņs: ju).

Tornis iet, kā tornis klasiskajā šahā: uz jebkuru brīvo punktu pa vertikāli vai horizontāli.[1] Sākuma stāvoklī katram spēlētājam ir divi torņi, kas novietoti pirmās horizontāles un malējo vertikāļu krustpunktos.

Zirgs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zirgi
Sarkanais zirgs var sist melno zirgu, bet melnais sarkano sist nedrīkst, jo tam traucē tā ceļā esošais kauliņš
Zaļo bultu virzienā zirgs iet drīkst, bet sarkano — nedrīkst, jo viens no kauliņiem traucē izdarīt gājienu

Tā apzīmējums uz sarkano kauliņa ir 傌 (馬, 马) («ma», piņjiņs: ); uz melno kauliņa — 馬 (马) (arī «ma», piņjiņs: ), uz melno kauliņa.

Zirgs iet par vienu punktu pa vertikāli vai horizontāli , un tālāk (tā paša gājiena laikā) uz nākamo punktu pa diagonāli. Atšķirībā no zirdziņa klasiskajā šahā ķīniešu šaha zirgs nelec pāri figūrām, bet pārvietojas pa galdiņa plakni: sākumā pa horizontāli vai vertikāli, bet pēc tam pa diagonāli. Ja zirga gājiena starppunktā atrodas jebkurš kauliņš, tas šo gājienu bloķē. (skat. diagrammas).[1] Sākuma stāvoklī katram spēlētājam ir divi zirgi, kas novietoti starp torņiem un ziloņiem.

Bandinieks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bandinieki

Tā apzīmējums uz sarkano kauliņa ir («bin», piņjiņs: bīng); uz melno kauliņa — («dzu», piņjiņs: ).

Bandinieks var iet uz nākamo punktu uz priekšu. Pretinieka teritorijā (aiz upes) tas iegūst papildus kustību — var iet arī uz nākamo punktu pa horizontāli. Sasniedzis pēdējo horizontāli, tas var iet tikai uz nākamo punktu pa labi vai kreisi.[1] Sākuma stāvoklī katram spēlētājam ir pieci bandinieki, kas novietoti ceturtās horizontāles un pirmās, trešās, piektās, septītās un devītās vertikāles krustpunktos.

Kauliņu aptuvenās relatīvās vērtības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīniešu šahs ir populārs izejamo dienu aktivitātēs Pekinā.
Kauliņš Punkti
Bandinieks pirms upes šķērsošanas 1
Bandinieks pēc upes šķērsošanas 2
Padomnieks 2
Zilonis 2
Zirgs 4
Lielgabals
Tornis 9

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «Xiangqi (象棋): Chinese Chess» (angļu). The Chess Variants. Skatīts: 2020-11-22.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]