Āzijas spēles

Āzijas spēles
Spēļu oficiālais logo.
Spēles
1951 1954 1958 1962 1966 1970 1974 1978 1982 1986 1990 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 2022 2026
Sporta veidi
Airēšana Badmintons Basketbols Bokss Burāšana Cīņas sports Daiļlēkšana Džudo Futbols Galda teniss Golfs Handbols Jāšanas sports Kabadi Kanoe airēšana Karate Krikets Lauka hokejs Loka šaušana Modernā pieccīņa Paukošana Rugbijs Peldēšana Riteņbraukšana Sepaktakrau Sinhronā peldēšana Skvošs Softteniss Svarcelšana Šaušana Tekvondo Teniss Triatlons Ušu Ūdenspolo Vieglatlētika Vingrošana Volejbols

Āzijas spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kas notiek ik 4 gadus un kurās piedalās sportisti no Āzijas valstīm. Mūsdienās tās organizē Āzijas Olimpiskā padome. Tās atzīst Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Āzijas spēles ir otrs lielākais daudzu sporta veidu notikums pēc Olimpiskajām spēlēm. Pirmās Āzijas spēles notikušas 1951. gadā Deli, Indijā.

Vēsture

Tālo Austrumu spēles

Āzijas spēles attīstījās no nelieliem sporta pasākumiem. Tālo Austrumu spēles tika izveidotas, lai parādītu trīs valstu: Japānas Impērijas, Filipīnu un Ķīnas Republikas vienotību un sadarbību. Pirmās šādas spēles notika Manilā 1913. gadā. Vēlāk piedalījās arī citas Āzijas valstis. Šīs spēles tika pārtrauktas 1938. gadā, kad Japāna iebruka Ķīnā un sāka ekspansiju Klusajā okeānā.

Āzijas spēļu rašanās

Pēc Otrā pasaules kara vairākas Āzijas valstis ieguva neatkarību. Daudzas jaunas valstis vēlējās rīkot jauna veida sacensības, kas palīdzētu stiprināt savstarpējo sapratni. 1948. gada augustā četrpadsmito olimpisko spēļu laikā Londonā Indijas Olimpiskā komiteja uzaicināja Āzijas sporta komandu vadītājus apspriest ideju par Āzijas spēļu rīkošanu. Viņi vienojās izveidot "Āzijas sporta federāciju". 1949. gada februārī tā tika oficiāli izveidota un nosaukta par "Āzijas spēļu federāciju". Pirmās Āzijas spēles tika nolemts rīkot Ņūdeli. Spēles notika 1951. gada martā, piedalījās sportisti no 11 valstīm. Spēļu programmā bija vieglatlētika, svarcelšana, riteņbraukšana un basketbols.

Federācijas pārveidošana

1962. gadā Āzijas sporta federācijā radās domstarpības par Taivānas un Izraēlas uzņemšanu. Indonēzija, kas rīkoja spēles, bija pret šo valstu uzņemšanu federācijā. 1970. gadā Dienvidkoreja nevarēja uzņemt spēles Ziemeļkorejas drošības draudu dēļ, spēles tika rīkotas Taizemes galvaspilsētā Bangkokā, izmantojot Korejas līdzekļus. 1977. gadā Pakistānā militārā apvērsuma dēļ Pakistāna nevarēja rīkot spēles. Spēles atkal tika pārvietotas uz Bangkoku.

Pēc šiem incidentiem Āzijas Nacionālās Olimpiskās komitejas nolēma mainīt Āzijas Spēļu federācijas statūtus. Tika izveidota jauna asociācija ar nosaukumu Āzijas Olimpiskā padome. Šī padome pārrauga spēlēm kopš 1986. gada.

Taivāna tika federācijā uzņemta, bet, ievērojot SOK standartus, to sauc par "Ķīnas Taipeju". Izraēla tika izslēgta un iekļauta Eiropas sacensībās.

Paplašināšanās

Neskatoties uz dažu valstu iebildumiem, Āzijas Olimpiskā padome uz 1994. gada spēlēm uzaicināja bijušās padomju republikas: Kazahstānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu, Turkmenistānu un Tadžikistānu. 2007. gadā dalība Āzijas Olimpiskājā padomē tika atteikta Austrālijai, jo tā ir Okeānijas Nacionālās Olimpiskās komitejas locekle.

2010. gadā pirmo reizi Āzijas spēlēs notika sacensības kriketā.

Āzijas spēļu uzskaitījums

Gads	Nr.	Norises vieta	Valstis	Dalībnieki	Sporta veidi	Disciplīnas
1951	I	Ņūdeli	11	0489	06	057
1954	II	Manila	19	0970	08	076
1958	III	Tokija	16	1820	13	097
1962	IV	Džakarta	12	1460	13	088
1966	V	Bangkoka	16	1945	14	143
1970	VI	Bangkoka	16	2400	13	135
1974	VII	Teherāna	19	3010	16	202
1978	VIII	Bangkoka	19	3842	19	201
1982	IX	Ņūdeli	23	3411	21	147
1986	X	Seula	22	4839	25	270
1990	XI	Pekina	36	6122	29	310
1994	XII	Hirosima	42	6828	34	337
1998	XIII	Bangkoka	41	6554	36	376
2002	XIV	Pusana	44	7711	38	419
2006	XV	Doha	45	9520	39	424
2010	XVI	Guandžou	45	9704	42	476
2014	XVII	Inčhona	45	9501	36	439
2018	XVIII	Džakarta un Palembana	45	11720	40	465
2022	XIX	Handžou	45	11935	40	481
2026	XX	Aiči un Nagoja	—	—	—	—
2030	XXI	Doha	—	—	—	—
2034	XXII	Rijāda	—	—	—	—

Sporta veidi Āzijas spēlēs

Āzijas spēļu vidējais disciplīnu skaits ir gandrīz 260 disciplīnas 24 sporta veidos. Lielākais disciplīnu skaits bija 2010. gada Āzijas spēlēs Ķīnas pilsētā Guandžou, kur sacensības notika 42 sporta veidu 476 disciplīnās. To skaits variē atkarībā no spēļu organizācijai nepieciešamiem izdevumiem, Āzijas Olimpiskās padomes un uzņēmējvalsts prasībām. 2011. gadā tika noteikts, ka spēļu programmā tiks ņemtas vērā iespējamās izmaiņas olimpisko spēļu programmā, turklāt programmā tiks iekļauti astoņi populāri sporta veidi Āzijā, kā arī līdz pat 7 sporta veidi, kurus izvēlējusies vietējā organizācija.

Sporta veidi Iekļauts spēlēs Akadēmiskā airēšana kopš 1982. gada Badmintons kopš 1962. gada Basketbols visās Beisbols kopš 1994. gada Biljards 1998—2010 Bodibildings 2002—2006 Bokss kopš 1954. gada Boulings 1978, 1986, kopš 1994. gada Bridžs tikai 2018. gadā Burāšana 1970, kopš 1978. gada Cīņas māksla tikai 2018. gadā Cīņas sports kopš 1954 Daiļlēkšana visās Džudo kopš 1986. gada Futbols visās Galda spēles [a] 2006–2010 Galda teniss 1958–1966, kopš 1974. g. Golfs kopš 1982. gada

Sporta veidi Gadi Jāšana 1982–1986, kopš 1994 Kabadi kopš 1990 Kanoe kopš 1986 Karatē kopš 1994 Klinšu kāpšana 2018 only Krikets 2010–2014 Lauka hokejs kopš 1958 Loka šaušana kopš 1978 Modernā pieccīņa 1994, 2002, kopš 2010 Paraplanierisms 2018 only Paukošana 1974–1978, kopš 1986 Peldēšana Visi Pencak Silat 2018 only Pūķa laivas 2010 and 2018 Regbijs-7 kopš 1998 Riteņbraukšana 1951, kopš 1958 Rokasbumba kopš 1982

Sporta veidi Gadi Sepaktakrau kopš 1990 Sinhronā peldēšana kopš 1994 Skrituļsports 2010 un 2018 Skvošs kopš 1998 Softbols kopš 1990 Softteniss kopš 1990 Sporta dejas 2010 only Svarcelšana 1951–1958, kopš 1966 Šaušana kopš 1954 Tekvondo 1986, kopš 1994 Teniss 1958–1966, kopš 1974 Triatlons kopš 2006 U-šu kopš 1990 Ūdenspolo Visi Vieglatlētika Visi Vingrošana kopš 1974 Volejbols kopš 1958

[a] Galda spēļu programmā sacensības notikušas: 2006. gadā šahā; 2010. gadā šahā, go un ksiangi (ķīniešu šahs); 2018. gadā bridžā.

Medaļu sadalījums starp valstīm

No 46 nacionālajām olimpiskajām komitejām, kas ir piedalījušās Āzijas spēlēs, 43 valstis sacensībās ir izcīnījušas vismaz vienu medaļu. Tikai trīs valstis (Butāna, Maldivu salas un Austrumtimora) pagaidām palikušas bez medaļām. Vismaz vienu zelta medaļu ir izcīnījušas 38 valstis (tikai Indija un Japāna to ir izdarījušas visās Āzijas spēlēs), savukārt Japāna un Ķīna kļuvušas par vienīgajām divām valstīm, kas spēļu vēsturē uzvarējušas komandu vērtējumā.

Vieta	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1	Ķīna (CHN)	1473	994	720	3187
2	Japāna (JPN)	1032	1037	985	3054
3	Dienvidkoreja (KOR)	745	663	827	2235
4	Irāna (IRI)	179	181	197	557
5	Indija (IND)	155	201	316	672
6	Kazahstāna (KAZ)	155	158	244	557
7	Taizeme (THA)	132	175	279	586
8	Ziemeļkoreja (PRK)	110	144	179	433
9	Ķīnas Taipeja (TPE)	99	144	276	519
10	Indonēzija (INA)	91	120	235	446
Kopā		4171	3817	4258	12246

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Āzijas spēles.
• Mājaslapa (angliski)