Ļeontjeva paradokss

Vikipēdijas lapa

Par Ļeontjeva paradoksu sauc situāciju ekonomikā, kad ar kapitālu bagāta valsts eksportē darbietilpīgas preces un importē kapitālietilpīgas preces. Tas tika konstatēts, kad Vasīlijs Ļeontjevs 1953. gadā centās pārbaudīt Hekšera—Olina tirdzniecības teoriju, izmantojot 1947. gadā tirdzniecības statistiku par Amerikas Savienotajām Valstīm.[1]

Mērījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1971. gadā Roberts Baldvins paziņoja, ka 1962. gada ASV imports bija par 27% kapitālietilpīgāks kā eksports, izmantojot līdzīgas aprēķina metodes kā Ļeontjevs.[2][3]
  • 1980. gadā Edvards Līmers apšaubīja Ļeontjeva metodoloģiju, salīdzinot faktora saturu ar vienādu dolāru vērtību importam un eksportam. Viņš gan piekrita, ka paradokss pastāv Baldvina izmantotajos 1962. gada datos, izmantojot korektu metodi, kurā salīdzina neto eksporta un iekšzemes patēriņa faktoru saturu.[4][5]
  • 1999. gadā Elhanana Helpmana veiktais ekonometriskās literatūras pārskats secināja, ka paradokss eksistē, bet daži pētījumi, kas bija veikti, izmantojot ne-ASV datus bija saskaņā ar Hekšera—Olina tirdzniecības teoriju.
  • 2005. gadā Kvoks un Ju izmantoja atjaunotu metodoloģiju, lai apgalvotu par zemāku vai nulles paradoksu ASV Tirdzniecības statistikā, lai gan paradokss joprojām tiek novērots citu attīstīto valstu statistikā.[6]

Reakcija uz paradoksu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudziem ekonomistiem Ļeontjeva paradokss samazināja Hekšera—Olina tirdzniecības teorijas vērtību, kas paredzēja, ka tirdzniecības tendences būtu balstītas uz konkrētiem valsts ražošanas faktoriem, kā piemēram, darbaspēks un kapitāls. Daudzi ekonomisti ir noraidījuši H-O teoriju par labu Deivida Rikardo modelim, kur tehnoloģiskās atšķirības nosaka valstu salīdzinošās priekšrocības. Šie ekonomisti apgalvo, ka ASV augsti kvalificēta darbaspēka priekšrocība ir lielāka nekā kapitāla priekšrocība. To var uzskatīt par skatīšanos uz "kapitālu" plašākā mērogā, tajā iekļaujot arī cilvēkkapitālu. Izmantojot šo definīciju, Amerikas Savienoto Valstu eksports ir ar lielu īpatsvaru uz (cilvēku) kapitālu, un tas nav īpaši izteikts, ja skatās uz nekvalificētu darbaspēku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]