Ņasas ezers
- Šis raksts ir par ezeru. Par citām jēdziena Lake Malawi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ņasas ezers | |
---|---|
Ņasas ezera Mozambikas krasts | |
Atrodas |
Malāvija Mozambika Tanzānija |
Koordinātas | 12°11′0″S 34°22′0″E / 12.18333°S 34.36667°EKoordinātas: 12°11′0″S 34°22′0″E / 12.18333°S 34.36667°E |
Platība | 29 600 km2 |
Lielākais garums | 560 km |
Lielākais platums | 75 km |
Vidējais dziļums | 292 m |
Lielākais dziļums | 706 m |
Tilpums | 8400 km3 |
Augstums v.j.l. | 500 m |
Izteka | Šire |
Sateces baseins | 6593 km2 |
Salas | Likoma, Čizumulu |
Apdz. vietas krastos | Karonga, Nkhotakota |
Ņasas ezers Vikikrātuvē |
Ņasas ezers (arī Malāvi ezers; angļu: Lake Malawi, Lake Nyasa, portugāļu: Lago Niassa, svahili: Nyasa, čičeva: Malaŵi) ir liels ezers Āfrikā, vistālāk dienvidos esošais no Lielā Rifta ielejas ezeriem. Retumis ezers tiek saukts arī par Livingstona ezeru.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais eiropietis, kas sasniedza ezeru, bija Dāvids Livingstons 1859. gadā. Ezera nosaukums cēlies no jao vārda nyasa, kas apzīmēja jebkuru lielu ūdens platību.
Ezers pieder Malāvijai un Mozambikai; ziemeļu piekrastē atrodas arī Tanzānija. Lielākā daļa ezera atrodas Malāvijā, robeža starp Malāviju un Tanzāniju tiek apstrīdēta. Tanzānija uzskata, ka ezerā robežas iet tāpat kā robežas starp britu un vācu īpašumiem pirms 1914. gada, savukārt Malāvija uzskata, ka tai pieder viss ezers līdz Tanzānijas krasta līnijai, jo pēc 1919. gada viss ezers atradās britu Njasalendā. Šī problēma agrāk novedusi pie konfliktiem starp abām valstīm. Pašlaik konflikts ir noklusis. Aptuveni ceturtā daļa ezera ir Mozambikas teritorija, tai skaitā teritorija ap Likomas un Čizumulu salām.
Briti pieteica pretenzijas uz zemēm ap ezeru, taču Portugāle paspēja kolonizēt zemes austrumu krastā. Tomēr Mozambikas krastam tuvās Likomas un Čizumulu salas jau bija paspējuši kolonizēt skotu misionāri un tās tika iekļautas Njasalendā. Mūsdienās šīs salas ir Malāvijai piederošas, taču no visām pusēm ielenktas ar Mozambikas teritoriālajiem ūdeņiem.
Abas salas ir apdzīvotas; te dzīvo vairāki tūkstoši cilvēku. Likomā atrodas liela 20. gadsimta sākumā celta anglikāņu baznīca. Uz abām salām atrodas daudzi lieli baobabi. Satiksmi ezerā, tai skaitā uz salām, nodrošina tvaikoņi.
Ezera ūdens virsējo slāņu temperatūra ir 24—29 °C; dziļākajos slāņos temperatūra ir 22 °C.
Dzīvā daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ņasas ezers apgādā ar pārtiku plašas apkaimes iedzīvotājus. Ezerā ir liela zivju sugu daudzveidība, no kurām daudzas ir populāras akvārija zivtiņas.
Ezerā dzīvo arī krokodili un zivju ērgļi, kas pārtiek no zivīm.
Ezerā dzīvo arī dažādu sugu gliemji, kā arī bīstamā, šistosomatozi izraisošā bilharcija. Ilgus gadus šī bīstamā organisma klātbūtni ezerā valdības noliedza bailēs no tūrisma panīkuma, tomēr pēdējā laikā sabiedrība par to uzzina aizvien vairāk. Mazo zivtiņu, kas ēd šos gliemežus, izķeršana ir novedusi pie bilharciju savairošanās un ezera dienvidaustrumu daļā peldēties tagad ir bīstami.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «World Lakes Database». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 10. februārī. Skatīts: 2007. gada 10. februārī.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ņasas ezers.
|