Tanzānija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tanzānijas Apvienotā Republika
Jamhuri ya Muungano wa Tanzania
Tanzānijas Apvienotās Republikas karogs Tanzānijas Apvienotās Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"Uhuru na Umoja"   (svahili)
"Brīvība un vienotība"
HimnaMungu ibariki Tanzania
"Dievs svētī Tanzāniju"
Location of Tanzania
Galvaspilsēta Dodoma (oficiālā)
Dāresalāma (faktiskā)
Lielākā pilsēta Dāresalāma
Valsts valodas svahili
angļu valoda (augstākā izglītiba, darījumi, administrācija)
Valdība Republika
 -  Prezidents Džakaja Mrišo Kikvete
 -  Premjerministrs Mizengo Pinda
Neatkarība no Apvienotās Karalistes 
 -  Tanganjika 1961. gada 9. decembrī 
 -  Zanzibāra 1963. gada 10. decembrī 
 -  Apvienošanās 1964. gada 26. aprīlī 
Platība
 -  Kopā 945 203 km² (31.)
 -  Ūdens (%) 6,2
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2012. g. 44 928 9231 (32.)
 -  Blīvums 47.5/km² (159.)
IKP (PPP) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā $73.859 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $1566 
Džini koef. (2007) 37.6 (vidējs
HDI (2012) 0.476 (zems) (152.)
Valūta Tanzānijas šiliņš (TZS)
Laika josla EAT (UTC+3)
 -  Vasarā (DST) neievēro (UTC+3)
Interneta domēns .tz
ISO 3166-1 kods 834 / TZA / TZ
Tālsarunu kods +2552
1 Novērtējums ņem vērā AIDS izraisīto mirstību; tas var uzrādīt mazāku iedzīvotāju skaitu kā gaidīts.
2 007 no Kenijas un Ugandas

Tanzānija, oficiāli Tanzānijas Apvienotā Republika, ir valsts Āfrikas austrumu krastā uz dienvidiem no ekvatora. Robežojas ar Keniju un Ugandu ziemeļos, ar Mozambiku, Malāviju un Zambiju dienvidos un ar Kongo DR, Burundi un Ruandu rietumos. Austrumu daļā apskalo Indijas okeāns. Kopš 1996. gada Tanzānijas oficiālā galvaspilsēta ir Dodoma, bet faktiskā galvaspilsēta ir Dāresalāma, kurā joprojām ir saglabājusies daudzas centralizētās funkcijas- valsts iestādes un ārzemju vēstniecības. Iedzīvotāju skaits 2012. gadā sasniedza 45 miljonus.

Tanzānija bija Vācijas kolonija no 1880. gada līdz 1919. gadam, kad tā nonāca Apvienotās Karalistes pārraudzībā. 1961. gadā tā kļuva par neatkarīgu valsti. Tanzānija ir viena no jaunākajām Āfrikas valstīm, tā savu pašreizējo nosaukumu ieguvusi 1964. gada 24. aprīlī, apvienojoties Tanganjikai un Zanzibārai.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tanzānijā ir atrastas vienas no senākajām cilvēku apmetnēm pasaulē. Olduvai aiza valsts ziemeļos pat tiek dēvēta par cilvēces šūpuli. Iespējams, vieni no pirmajiem iedzīvotājiem šeit bija Khoisan klejotāju cilts. Apmēram pirms 2000 gadu teritorijā migrāciju rezultātā ieradās bantu ciltis.

Mūsu ēras sākumā Tanzānijas piekrastē ieradās un apmetnes dibināja persiešu un arābu tirgotāji.

1498. gadā Vasko da Gama bija pirmais eiropietis, kas spēra kāju uz mūsdienu Tanzānijas zemes. Jau 1525. gadā portugāļi kontrolēja visu piekrasti. 19. gadsimtā visa Tanzānijas teritorija nonāca Vācijas kontrolē un palika tajā līdz pat 1919. gadam, kad ar ANO lēmumu nonāca britu valdījumā.

Tanzānija ir dibināta 1964. gadā, izveidojoties Tanganjikas un Zanzibaras savienībai ar Pembas un Mafijas salām. Līdz tam Tanganjikā valdīja vācieši, bet no 1922. gada varu pārņēma angļi. 1961. gadā Tanzānija ieguva neatkarību. Zanzibarā 1964. gadā notika valsts apvērsums, gāžot sultānu.

1996. gadā tika nolemts par galvaspilsētas pārcelšana no Dāresalāmas uz Dodomu tā tika veikta, lai novirzītu naudas plūsmu dziļāk valsts iekšzemē. Lai gan oficiālā galvaspilsēta ir Dodoma, Dāresalāmā saglabājās daudzas centralizētās funkcijas- valsts iestādes, ārzemju vēstniecības.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tanzānija ir liela valsts Āfrikas austrumu daļā uz dienvidiem no ekvatora. Tās kopējā platība ir 945 203 kvadrātkilometri, padarot to par 31. lielāko valsti pasaulē pēc platības.

Gar piekrasti plešas neliels līdzenums, taču teritorijas lielāko daļu aizņem plato, kurš atrodas 1290 metrus virs jūras līmeņa. Nelielas kalnu grēdas atrodas valsts ziemeļrietumos un dienvidrietumos, bet uz valsts ziemeļaustrumu robežas atrodas augstākais Āfrikas punkts – Kilimandžāro, kura augstums sasniedz 5895 metrus virs jūras līmeņa.

Tanzānijas teritoriju šķērso Lielā Rifta ieleja. Trīs lielākie Āfrikas kontinenta ezeri atrodas valsts robežās un daļēji Tanzānijas teritorijā: Tanganjikas ezers Tanzānijas rietumos, Viktorijas ezers ziemeļrietumos, Ņasas ezers dienvidrietumos.

Tanzānijai pieder Zanzibāras lielākā koraļļu sala pie Āfrikas krastiem un Pembas sala. Cauri Tanzānijai plūst vairākas lielas upes. Valsts centrālajā daļā ir Ruaha, rietumos no Viktorijas ezera iztek Kagera, dienvidos Ruvuma, bet austrumu piekrastē Rufidži.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tanzānijā valdošais ir ekvatoriālais musonu klimats. Piekrastes teritorijās parasti ir karsts un mitrs, bet pludmalēs okeāna gaiss atsvaidzina. Daudzas piekrastes pilsētas iesākumā ir tapušas kā ostas pilsētas, no kurienes tika transportētas dažādas preces pāri Indijas okeānam. Iekšzemes pilsētas bija svarīgas atpūtas vietas tirdzniecības karavānām, kuras devās uz centrālo Āfriku vai Viktorijas ezeru, kā arī atgriežoties Āfrikas austrumu piekrastē. Ziemeļu augstienē, daudzos mazos ciematiņus atklāja vācieši, kuri izmantoja šīs vietas kā koloniālās administrācijas centrus.

Tanzānijā galvenokārt ir divas lietus sezonas – ilgie lietus periodi no vēla marta līdz jūnijam un īsie lietus periodi no novembra līdz janvārim. Pirmie izpaužas smagās lietusgāzēs, kuras bieži vēl papildina postošas vētras, bet īsie lietus periodi parasti ir daudz mierīgāki. Nokrišņu daudzums 500 – 1500 mm gadā. Ilgstošu lietavu periodā uz Tanzāniju nav ieteicams doties, kas kopumā ar augsto gaisa temperatūru rada eiropiešiem diskomforta sajūtu. Tāpat šai laika periodā paaugstinās risks saslimt ar malāriju un gremošana trakta infekciju slimībām. No 1. aprīļa līdz 30. jūnijam slēgta medību sezona, bet dienvidu reģionos lietus no februāra līdz martam tā izskalo augsni, ka ceļi kļūst neizbraucami.

Vidēji dienas temperatūra ir 30°C. Karstākais laiks gadā ir no decembra līdz martam, pirms lielās lietus sezonas sākšanās. Sausā sezona Tanzānijā sākas jūnijā un beidzas septembrī. Periodā no janvāra līdz martam ir ļoti karsts laiks. Augstākā gaisa temperatūra 25 – 27 grādi, vēsākā 12 – 15 grādi. Vēsākie mēneši ir jūnijs, jūlijs un augusts, kad laiks bieži vien ir apmācies.

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tanzānija ir sadalīta 26 administratīvajos reģionos jeb 21 rajonos kontinentālajā daļā un 4 rajonos uz salām. Galvaspilsētas pārcelšana no Dāresalāmas uz Dodomu tika veikta, lai novirzītu naudas plūsmu dziļāk valsts iekšzemē. Lai gan oficiālā galvaspilsēta ir Dodoma, Dāresalāma saglabājusi daudzas centralizētās funkcijas. Lielākās pilsētas ir Tabora, Šinjanga, Aruša, Moši, Mvanza, Morogoro, Mbeja, Airanga.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā Tanzānijā dzīvoja 44 928 923 iedzīvotāju, padarot to par 32. lielāko valsti pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Kopējo iedzīvotāju skaitu veido apmēram 120 dažādas etniskās grupas, lielākā daļa jeb 99% no kopējā iedzīvotāju skaita ir bantu cilšu grupas, bet 1% sastāda dažādi iebraucēji no Āzijas, Eiropas, kā arī arābi un jaukto laulību pēcteči.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]