Pāriet uz saturu

Šķērsruna

Vikipēdijas lapa

Elektronikā šķērsruna ir parādība, kad vienā pārraides sistēmas ķēdē vai kanālā pārraidīts signāls rada nevēlamu efektu citā ķēdē vai kanālā. Šķērsrunu parasti izraisa nevēlama kapacitatīva vai induktīva savienošanās no vienas ķēdes vai kanāla uz citu.

Ja divu elektrisko signālu elektriskie vai

magnētiskie lauki pārklājas, rodas elektromagnētiskie traucējumi, kas izraisa šķērsrunu. Magnētisko lauku savienojums veido induktīvo saiti (kad tiek izmantota lielāka strāva nekā nepieciešams). Elektrisko lauku savienojums veido kapacitatīvo saiti (to var novērst ar ekranēšanu).

Elektriskajās ķēdēs, kurām ir kopīgs signāla atgriešanās ceļš, pretestība atgriešanās ceļā rada kopīgu pretestības savienojumu starp signāliem, kas rezultējas šķērsrunā.

Šķērsruna ir nozīmīga problēma strukturētajos kabeļos, audio elektronikā, integrālo shēmu projektēšanā, bezvadu sakaros un citās sakaru sistēmās.

Strukturētajos kabeļos šķērsruna attiecas uz elektromagnētiskiem traucējumiem no viena neekranēta vītā vadu pāra uz citu vīto vadu pāri, kas parasti novietoti paralēli. Signāli, kas pārvietojas pa blakus esošajiem vadu pāriem, rada magnētiskos laukus, kas mijiedarbojas viens ar otru, izraisot traucējumus blakus esošajā pārī. Pāri, kas izraisa traucējumus, sauc par traucējošo pāri, savukārt pāri, kas izjūt traucējumus, sauc par traucēto pāri.

Stereofoniska audio atskaņošanā šķērsruna var attiekties uz signāla noplūdi no viena kanāla uz citu, samazinot kanālu izolētību un stereoattēlu. Piemēram, šķērsruna starp kanāliem mikserpultīs ir ļoti pamanāma problēma, jo tajos parasti ir ļoti atšķirīgi materiāli.

Šķērsruna ir elektrisks efekts, un to var noteikt ar šķērsrunas mērījumu. Šķērsrunas mērījumi tiek veikti audio sistēmās, lai noteiktu signāla daudzumu, kas noplūst no viena kanāla uz otru. Neatkarīgā apraides iestāde "The Independent Broadcsting Authority" publicēja svērto līkni izmantošanai šķērsrunu mērījumos, kas uzsver dažādu frekvenču subjektīvo dzirdamību. Tā kā šobrīd nav starptautisku standartu šiem mērījumiem, šī svērtā līkne joprojām tiek izmantota, neskatoties uz to, ka IBA vairs nepastāv.

Mūsdienu digitālajās audio sistēmās nav grūti sasniegt labu stereosistēmas šķērsrunu veiktspēju. Lai gan vinila ierakstos un FM radio ir grūti noturēties zem vēlamās vērtības -30 dB.

Telesakaros vai telefonijā šķērsruna bieži vien ir atšķirama kā runas fragmenti vai sakaru kanālu skaņas, kas izplūst no citu cilvēku savienojumiem.[1] Ja savienojums ir analogs, šķērsrunas samazināšanai bieži var izmantot vītā pāra kabeļus. Signālus var arī pārveidot digitālā formā, kas parasti ir mazāk jutīga pret šķērsrunu.

Bezvadu sakaros šķērsruna bieži tiek apzīmēta kā līdzkanāla traucējumi, un tā ir saistīta ar blakuskanāla traucējumiem.

Integrētās shēmas projektēšanā šķērsruna parasti attiecas uz signālu, kas ietekmē citu tuvumā esošo signālu. Parasti savienojums ir kapacitatīvs un ietekmē tuvākās līnijas, taču citi savienojuma veidi uz tālāku signālu arī dažreiz mēdz būt svarīgi, īpaši analogajos projektos. Ir daudz dažādu risinājumu, kā novērst šķērsrunu. Visizplatītākie ir ekranēšana, attāluma palielināšana, vadu pārkārtošana.

  1. «crosstalk (XT)». Federal Standard 1037C glossary. Skatīts: 2018-03-26.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]