Šonu valoda

Šonu valoda ; chiShona
Valodu lieto:	Zimbabve; Mozambika; Dienvidāfrika; Botsvāna;
Reģions:	Dienvidāfrika
Pratēju skaits:	8,3 miljoni (2007. gadā)
Valodu saime:	Nigēras-Kongo valodas; Atlantijas-Kongo valodas; Benue-Kongo valodas; bantoīdu valodas; dienvidbantoīdu valodas; bantu valodas; dienvidbantu valodas; šonu valodas; Šonu valoda
Rakstība:	latīņu raksts (šonu alfabēts); arābu alfabēts (agrāk);
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Zimbabve; Minoritātes valoda:; Mozambika;
Regulators:
Valodas kodi
ISO 639-1:	sn
ISO 639-2:	sna
ISO 639-3:	dažādi:; sna — šonu valoda; twl — tavara; mxc — maņika; twx — teve
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Šonu valoda (chiShona) ir viena no lielākajām bantu valodām, kas pieder Nigēras-Kongo valodu saimei. Šonu valodā galvenokārt runā šoni, kas dzīvo Zimbabvē un Mozambikā. Zimbabvē tā ir viena no valsts valodām. Šonu valodas pratēju skaits tiek lēsts ap 8,3 miljoniem (2007. gadā), kas veido ievērojamu daļu no Zimbabves iedzīvotājiem.

Šonu valodai, tāpat kā citām bantu valodām, raksturīga prefiksu un sufiksu sistēma, kas norāda uz lietvārdu klasēm, dzimti un skaitli. Tā ir toņu valoda, kas nozīmē, ka vārda nozīme var mainīties atkarībā no toņa, kādā tas tiek izrunāts.

Dialekti

Zezuru – viens no izplatītākajiem dialektiem.
Karanga – galvenokārt lieto centrālajos un dienvidu reģionos.
Manyika – izplatīts Austrumzimbabvē un Mozambikā.
Korekore – sastopams valsts ziemeļu daļā.
Ndau – lieto galvenokārt pie robežas ar Mozambiku un kas ietver dažas portugāļu valodas ietekmes.