Šumeru valoda (𒅴𒂠, eme.g̃ir — ‘dzimtā valoda’) ir mirusi valoda, kurā no 4. līdz 3. tūkstošgadei p.m.ē. runāja senie šumeri, kas dzīvoja Mezopotāmijā, mūsdienu Irākas teritorijā. Ap 2000. gadu p.m.ē. valoda izmira, bet to turpināja lietot kā reliģisko, administrācijas un mācību valodu līdz mūsu ēras sākumam. Valoda tika pierakstīta ķīļu rakstā, kurā galvenokārt tika rakstīti reliģiskie teksti, likumi un saimniecības jautājumi. Šumeru ķīlu rakstu atšifrēja 19. gadsimtā. Ģenētiskā saistība ar citām valodām nav atrasta.
Irāka)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šumeru valoda.
