Pāriet uz saturu

Šveices sistēma

Vikipēdijas lapa

Šveices sistēma ir bieži lietots turnīru izspēles veids šahā, bridžā, skvošā un citās spēlēs, kur spēlētajiem vai komandām jāspēlē vienam pret otru. Šis turnīru veids pirmoreiz tika izmantots 1895. gada Cīrihes šaha turnīrā, no kurienes arī cēlies nosaukums.

Sadalīšana pa pāriem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šveices turnīra sistēmas princips ir pāru veidošana pēc sasniegumiem iepriekšējās spēlēs, sadalot labākos spēlētājus pret labākajiem un sliktākos pret sliktākajiem.

Pirmo kārtu vai nu izlozē pēc nejaušības principa vai izkārto pēc kādas ranga sistēmas. Spēlētāji, kuri uzvar, saņem punktu, neizšķirta gadījumā - puspunktu, zaudējuma - 0 punktus. Nākamajā kārtā uzvarētāji spēlē pret uzvarētājiem, zaudētāji pret zaudētajiem utt. Nākamajās kārtās spēlētājs saņem pretinieku ar tādu pašu vai gandrīz tādu pašu rezultātu kā viņam. Spēlētāji nekad nespēlē pret to pašu pretinieku divreiz. Šahā parasti mēģina panākt arī to, ka spēlētājs izspēlē vienādu skaitu spēļu ar melnajiem un baltajiem kauliņiem.

Pamatnoteikums ir tāds, ka spēlētāji ar tādu pašu rezultātu tiek sakārtoti pēc ranga. Tad augšējo pusi sapāro ar apakšējo. Piemēram, ja ir 8 spēlētāji ar vienādu rangu, pirmais spēlēs ar piekto, otrais ar sesto utt. Var tikt ieviestas modifikācijas, lai godīgi sadalītu krāsas un spēlētāji nespēlētu viens pret otru divreiz.

Turnīrs ilgst iepriekš noteiktu skaitu kārtas. Pēc pēdējās kārtas spēlētāji tiek sakārtoti pēc rezultāta, ja ir neizšķirts rezultāts, tad tiek izmantota kāda no uzvarētāja noteikšanas sistēmām (piemēram, visu viņu pretinieku rezultāti) vai kādas citas sistēmas.

Analīze, priekšrocības un vājās puses

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaidra uzvarētāja un zaudētāja noteikšana parasti prasa to pašu kārtu skaitu, kāds vajadzīgs izslēgšanas turnīrā - binārais logaritms no spēlētāju skaita. Tāpēc 3 kārtās var sarangot 8 spēlētājus, četrās sešpadsmit utt., taču bieži vien spēlētāju skaits ir lielāks un ja tiek izspēlēts mazāks skaits kārtu kā ideālajā gadījumā, var gadīties, ka ir vairāki spēlētāji bez zaudējumiem un savstarpējām spēlēm.

Salīdzinot ar izslēgšanas turnīru, Šveices sistēmā ir priekšrocība, ka neviens netiek izslēgts. Tas nozīmē, ka spēlētājs var piedalīties turnīrā, zinot, ka varēs spēlēt visās kārtās neatkarīgi no uzrādītā rezultāta. Sliktākais, kas var notikt, ir palikšana bez spēles kādā kārtā, ja ir nepāra skaits spēlētāju. Šajā gadījumā spēlētajam pienākas punkts kā par uzvaru spēlē.

Vēl viena priekšrocība attiecībā pret izslēgšanas turnīru ir iespēja uzzināt visu dalībnieku relatīvo rangu, ne tikai turnīra uzvarētāju. Piemēram, izslēgšanas turnīra fināla zaudētājs var nebūt otrs labākais dalībnieks; to varēja izslēgt uzvarētājs kādā no iepriekšējajām kārtām.

Šveices turnīra sistēma ne vienmēr beidzas ar aizraujošu pēdējo kārtu. Reizēm spēlētājiem izdodas iekrāt pietiekamu punktu summu, lai pēdējo kārtu varētu atļauties zaudēt. Diezgan bieži šo problēmu risina ar izslēgšanas turnīru labākajiem punktu guvējiem.

Salīdzinot ar grupu turnīru, Šveices sistēma var pieļaut lielāku spēlētāju skaitu, nepieprasot nepraktisku spēļu kārtu skaitu. Ja vienlaicīgi var notikt ierobežots skaits spēļu (inventārs, spēļu laukumi), tad praktiskāks ir izslēgšanas turnīrs. Pēc Šveices sistēmas visi spēlētāji var spēlēt vienlaicīgi.

Šveices sistēmas variācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paātrinātā pārošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paātrinātās pārošanas metode tiek izmantota turnīros, kur dalībnieku skaits krietni pārsniedz optimālo spēlētāju skaitu kārtu skaitam. Šī metode daudz ātrāk sapāro labākos spēlētājus, samazinot spēlētāju skaitu ar vienādu rezultātu daudz ātrāk[1].

Pirmajās divās kārtās spēlētājiem, kuri sāk augšējā pusē, rezultātam pievieno papildus punktu pārošanas nolūkam. Tad pirmās divas kārtas tiek pārotas normāli, ņemot vērā papildus punktu. Rezultātā pirmajā kārtā augšējā ceturtdaļa spēlē ar otro ceturtdaļu un trešā ar ceturto. Vairumam spēlētāju pirmajā un trešajā ceturtdaļā būtu jāuzvar pirmajā kārtā. Pieņemot, ka tā aptuveni ir, otrajā kārtā labākā astotdaļa spēlē ar otru labāko astotdaļu, otra ceturtdaļa spēlē ar trešo, un septītā astotdaļa spēlē ar astoto. Pēc divām kārtām vienādi rezultāti būs pusei nevis ceturtdaļai spēlētāju. Pēc otrās kārtas tiek izmantota parastā Šveices sistēma bez papildus punktiem.

Salīdzinājumam piemērs ar turnīru 8 spēlētajiem. Pieņemam, ka augstāk rangā esošais vienmēr uzvar.

Standarta Šveices sistēma

1. kārta:
#1 spēlē ar #5, #1 uzvar
#2 spēlē ar #6, #2 uzvar
#3 spēlē ar #7, #3 uzvar
#4 spēlē ar #8, #4 uzvar
2. kārta:
#1 spēlē ar #3, #1 uzvar
#2 spēlē ar #4, #2 uzvar
#5 spēlē ar #7, #5 uzvar
#6 spēlē ar #8, #6 uzvar

Pēc divām kārtām rezultāti ir:

1 2-0
2 2-0
3 1-1
4 1-1
5 1-1
6 1-1
7 0-2
8 0-2

Paātrinātā pārošana

1. kārta:
#1 spēlē ar #3, #1 uzvar
#2 spēlē ar #4, #2 uzvar
#5 spēlē ar #7, #5 uzvar
#6 spēlē ar #8, #6 uzvar
2. kārta:
#1 spēlē ar #2, #1 uzvar
#3 spēlē ar #5, #3 uzvar
#4 spēlē ar #6, #4 uzvar
#7 spēlē ar #8, #7 uzvar

Pēc divām kārtām rezultāti ir:

1 2-0
2 1-1
3 1-1
4 1-1
5 1-1
6 1-1
7 1-1
8 0-2
  1. U.S. Chess Federation's Official Rules of Chess - Tim Just, Daniel Burg, 2003, McKay - 130-131. lpp (ISBN 0-8129-3559-4)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]