Sintēzes gāze
Sintēzes gāze ir gāzu maisījums, kas satur mainīgu daudzumu oglekļa monoksīda un ūdeņraža. To sauc arī par ūdens gāzi vai ģeneratorgāzi. To iegūst, karsējot oglekli saturošu kurināmo, pievadot nepietiekamu daudzumu skābekļa, lai varētu notikt degšana un pievadot ūdens tvaiku (lai veidotos ūdeņradis). Skābekli pievada vai nu gaisa veidā, vai arī kā tīru skābekli. Tīrs skābeklis ir dārgāks, taču iegūtā sintēzes gāze nesatur slāpekli un tās tālāka apstrāde ir lētāka, tāpēc mūsdienās arvien vairāk lieto tīru skābekli. Reakcija ar ūdeni ir endotermiska, tāpēc maksimālais pievadāmā ūdens daudzums ir ierobežots. Izejvielas parasti ir akmeņogles, taču var būt arī dabasgāze vai grūti pielietojamas naftas frakcijas.
Sintēzes gāze ir viena no nozīmīgākajām ķīmiskās rūpniecības izejvielām. Tā ir tieša sintētisko naftas produktu (mākslīgais benzīns un dīzeļdegviela) izejviela. Destilējot sašķidrinātu sintēzes gāzi, iegūst ūdeņradi, kuru tālāk lieto par amonjaka izejvielu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
|