Skābeklis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skābeklis
8





6
2
O

15,9994 g/mol

1s2 2s2 2p4
O-TableImage.svg
Liquid Oxygen.pngDioxygen-2D-dimensions.png
Sašķidrināts skābeklis un skābekļa molekulas struktūrformula ar starpatomu attālumu
Oksidēšanas pakāpes +2, +1, −1, −2
Elektronegativitāte 3,44
Blīvums 1,429 kg/m3
Kušanas temperatūra 50,35 K (-218,79 °C)
Viršanas temperatūra 90,18 K (-182,95 °C)

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8. Skābeklis periodiskajā tabulā ir pieskaitāms 2. perioda elementiem, kā arī pie halkogēniem, tomēr šo grupu bieži vien neizdala atsevišķi. Skābeklis ir tipisks nemetāls. Normālos apstākļos skābeklis ir divatomu elements, kura ķīmiskā formula ir O2, tam nav ne krāsas, ne smaržas, ne garšas. Brīvā veidā skābeklis ir sastopams gaisa sastāvā. Dabā skābeklis ir sastopams kā visu skābekļa savienojumu komponents (lielākajā daļā sāļu un visos oksīdos - ūdenī, silīcija dioksīdā (kvarca smiltīs), karbonātos). Bināros skābekļa savienojumus ar citiem elementiem sauc par oksīdiem. Savienojumos skābeklis parasti ir divvērtīgs, ar oksidēšanas pakāpi −2 (savienojumos ar fluoru ir iespējama oksidēšanas pakāpe +1 un +2). Dažreiz uzskata, ka ozona molekulā un ozonīda jonā centrālā skābekļa atoma oksidēšanas pakāpe ir +4.[1] Visumā tas ir trešais visbiežāk sastopamais elements (vēl izplatītāki ir tikai ūdeņradis un hēlijs)[2] un viens no izplatītākajiem Zemes garozā.[3]

Var uzskatīt, ka skābeklim ir trīs alotropiskie veidi - skābeklis O2, ozons O3 un atomārais skābeklis O, ko arī dažkārt uzskata par alotropisko veidu. Dabā sastopams skābeklis O2 un ozons O3. Ozons veidojas negaisa laikā zibens iedarbības rezultātā. Tam ir neatsverama nozīme Zemes atmosfēras ārējo apvalku funkcijās. Atmosfēras gaisa sastāvā pēc tilpuma ir aptuveni 20,95% skābekļa.

Skābekļa ķīmiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstās temperatūrās skābeklis ir ļoti aktīvs nemetāls. Tas tieši savienojas ar visām vienkāršām vielām izņemot halogēnus, cēlmetālus un cēlgāzes. Daudzas vielas gaisā un tīrā skābeklī lēnām oksidējas. Oksidēšanās notiek arī dzīvajos organismos - to ir vienkārši pierādīt, jo, piem., izelpotajā gaisā vienmēr ir mazāk skābekļa nekā ieelpojamā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 326. lpp.
  2. John Emsley. «Oxygen». Nature's Building Blocks: An A-Z Guide to the Elements. Oxford, England, UK : Oxford University Press, 2001. 297. lpp. ISBN 0198503407.
  3. «Oxygen». Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2007. gada 16. decembrī.