Amonjaks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Amonjaks
Ammonia-2D-dimensions.png Ammonia-3D-vdW.png
Amonjaka struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula NH3
Molmasa 17,03 g/mol
Blīvums 0,6813 kg/m3
Kušanas temperatūra 195,42 K (-78,27 °C)
Viršanas temperatūra 240,74 K (-33,49 °C)
Šķīdība ūdenī 89,9 g/100ml (pie 0 °C)

Amonjaks (NH3) ir bezkrāsaina, salīdzinoši viegli sašķidrināma gāze ar asu smaku. Amonjaks ļoti labi šķīst ūdenī — pie 0 °C 1 tilpumā ūdens izšķīst ap 1200 tilpumu amonjaka (pie 20 °C attiecīgi 700 tilpumu). Šķīdumā tas veido amonija jonu NH4+ un šo šķīdumu var uzskatīt par amonija hidroksīdu. 10% šķīdumu lieto medicīnā kā kairinošu līdzekli un sauc par ožamo spirtu. Viena no lielākajām amonjaka uzglabāšanas stacijām atrodas Ventspilī, Latvijā.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amonjaku iegūst tiešā reakcijā starp slāpekli un ūdeņradi. Amonjaks ir galvenā visu slāpekļa savienojumu rūpnieciskā izejviela.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reaģējot ar skābēm un skābajiem oksīdiem, amonjaks veido amonija sāļus. Nozīmīgākie amonija sāļi ir amonija sulfāts ((NH4)2SO4) un amonija nitrāts (NH4NO3), kurus lieto kā minerālmēslus (slāpekļa mēslojums).

Katalītiski oksidējot amonjaku, iegūst slāpekļskābi.

Amonjaks nedeg, taču, degot tīrā skābeklī, veidojas slāpeklis un ūdens:

4NH3 + 3O2 → 2N2 + 6H2O

Amonjaks reaģē arī ar daudziem organiskajiem savienojumiem, veidojot slāpekļorganiskos savienojumus (ar halogēnogļūdeņražiem veido amīnus, ar halogēnkarbonskābēm veido aminoskābes, ar formaldehīdu veido urotropīnu (heksametilēntetramīnu)).

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenokārt lieto slāpekļa minerālmēslojuma ražošanai, sprāgstvielu, polimēru, slāpekļskābes, sodas un citu ķīmiskās rūpniecības produktu iegūšanai.

Šķidru amonjaku analītiskajā ķīmijā dažreiz lieto par neūdens polāru šķīdinātāju. Tajā šķīst sārmu metāli. Šķidru amonjaku plaši izmanto saldēšanas iekārtās (ar to aizstāj videi kaitīgos freonus).