Sākumā interesējies par zooloģiju, 15 gadu vecumā ieguvis reputāciju starp Eiropas zoologiem ar savām publikācijām par gliemjiem. Pēc Neišateles Universitātes absolvēšanas sācis pētīt psiholoģiju, īpasu uzmanību veltot bērnu psiholoģijai. Savos darbos attīstījis ideju, ka bērna prāts attīstās vairākos posmos līdz pat pieauguša cilvēka vecumam.
1955. gadā dibinājis Starptautisko ģenētiskās epistemoloģijas centru, bijis arī tā direktors. Profesors vairākās universitātēs.