2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas
 | Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
| |||
720 | |||
|---|---|---|---|
|
| |||
| |||
2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas bija desmitās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pirmās vēlēšanas pēc Breksita. Tās norisinājās visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs laikā no 6. līdz 9. jūnijam (Latvijā — 8. jūnijā). Ievēlamo deputātu skaits bija 720.
Vēlētāju aptauju dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc aptauju datiem Vācijā kristīgie demokrāti ieguva 30% balsu, "Alternatīva Vācijai" ap 16% balsu, bet Sociāldemokrātu partija 14% balsu. Francijā pārliecinošu uzvaru guva Nacionālā apvienība (32,4% balsu), Atdzimšanas partija ieguva 15,2% valsu, bet sociālisti 14% balsu. Itālijā "Itālijas brāļi" (Fratelli d'Italia) ieguva ap 27% balsu. Nīderlandē pirmo vietu izcīnīja sociāldemokrātu un zaļo koalīcija (21,6%), bet Brīvības partija ieguva aptuveni 17,7% balsu.[1]
Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēlēšanu oficiālie rezultāti kļuva zināmi tikai 10. jūnijā, un tad līdz 4. jūlijam veidosies EP politiskās grupas. Jaunievēlētie deputāti sāks darbu pirmajā plenārsēdē, kas notiks no 16. līdz 19. jūlijam Strasbūrā.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Eiropas Parlamenta vēlēšanās labi panākumi labējo populistu partijām lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||