109 Piscium b

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

109 Piscium b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni 109 Piscium, kura atrodas 32,5 pc attālumā no Zemes Zivju zvaigznājā. Planētas orbītas tuvākā punkta attālums no zvaigznes ir 1,941 AU, bet tālākā — 2,365 AU. Šīs attālumu atšķirības ir skaidrojamas ar planētas ekscentrisko (elipsveida) orbītu ar ekscentricitāti 0,0984. Tas nozīmē to, ka šī ir planēta, kas atrodas zonā, kur cilvēkam valda komforta apstākļi un varētu riņķot Zemei līdzīgi pavadoņi, bet tā kā planēta atrodas šīs zonas vēsajā daļā, tad tas nozīmē ļoti specīgu siltumnīcefektu uz šīs planētas iespējamajiem Zemei līdzīgiem pavadoņiem.

Planēta sver 6,825 reižu vairāk par Jupiteru. Šāda planēta ir milzīga gāzu lode (gāzu gigants) bez cietas virsmas. Planētu atklāja 1999. gada 14. novembrī, īsi pirms Latvijas proklamēšanas dienas.

Ja mūsu planēta, kā tās pavadonis apriņķotu šo planētu, tad temperatūra uz Zemes, kad šī planēta atrastos vistuvāk savai zvaigznei, būtu tikai +2 °C, bet, kad planēta attālinātos līdz vistālākajam punktam uz savas orbītas, tā noslīdētu tikai līdz –24 °C. Ekvatora rajonā (liels attālums līdz zvaigznei)vasaras būtu ļoti aukstas un ar sniegputeņiem un ilgas, bet ziemas — aukstas ar nedaudzajām sniega vētrām rudens pusē, diezgan plānu sniega segu (mitrums no okeāniem) un, protams, ilgas, jo gads uz šīs planētas ilgst 1076,388 zemes dienas. Temperatūras starpība starp ziemu un vasaru būtu tikai 26 °C ,bet šīs temperatūras ir spēkā pie tāda siltumnīcefekta, kāds ir Zemei, bet, lai vasaras būtu normālā temperatūrā, tad siltumnīcefekta gāzu koncentrācijai patiešām ir jābūt ļoti augstai.