Jupiters (planēta)
|
Jupitera attēls, kuru uzņēmis zonde "Voyager 1" 1979. gadā | |||||||||||||||||||||||
| Orbitālie parametri[3] | |||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Epoha J2000 | |||||||||||||||||||||||
| Afēlijs | 816 520 800 km (5,458104 AU) | ||||||||||||||||||||||
| Perihēlijs | 740 573 600 km (4,950429 AU) | ||||||||||||||||||||||
| Lielā pusass (rādiuss) | 778 547 200 km (5,204267 AU) | ||||||||||||||||||||||
| Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) | 0,048775 | ||||||||||||||||||||||
| Apriņķojuma periods |
4331,572 dienas 11,85920 gadi | ||||||||||||||||||||||
| Sinodiskais periods | 398,88 dienas[1] | ||||||||||||||||||||||
| Vidējais apriņķošanas ātrums | 13,07 km/s[1] | ||||||||||||||||||||||
| Vidējā anomālija | 18,818° | ||||||||||||||||||||||
| Slīpums |
1,305° 6,09° (attiecībā pret Saules ekvatoru) | ||||||||||||||||||||||
| Uzlecošā mezgla garums | 100,492° | ||||||||||||||||||||||
| Pericentra arguments | 275,066° | ||||||||||||||||||||||
| Pavadoņi | 69[2] | ||||||||||||||||||||||
| Fiziskie parametri | |||||||||||||||||||||||
| Ekvatoriālais rādiuss |
71,492 ± 4 km[4][5] 11,209 no Zemes rādiusa | ||||||||||||||||||||||
| Polārais rādiuss |
66,854 ± 10 km[4][5] 10,517 no Zemes polārā rādiusa | ||||||||||||||||||||||
| Saspiedums | 0,06487 ± 0.00015 | ||||||||||||||||||||||
| Virsmas laukums |
6,21796×1010 km²[6][5] 121,9 no Zemes virsmas | ||||||||||||||||||||||
| Tilpums |
1,43128×1015 km³[1][5] 1321,3 no Zemes tilpuma | ||||||||||||||||||||||
| Masa |
1,8986×1027 kg[1] 317.8 no Zemes masas | ||||||||||||||||||||||
| Vidējais blīvums | 1,326 g/cm³[1][5] | ||||||||||||||||||||||
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums uz virsmas |
24,79 m/s²[1][5] 2,528 g | ||||||||||||||||||||||
| Otrais kosmiskais ātrums | 59,5 km/s[1][5] | ||||||||||||||||||||||
| Sideriskais rotācijas periods | 9,925 h[7] | ||||||||||||||||||||||
| Lineārais ātrums uz ekvatora |
12,6 km/s 45 300 km/h | ||||||||||||||||||||||
| Ass slīpums | 3,13°[1] | ||||||||||||||||||||||
| Ziemeļu pola rektascensija |
268,057° 17 h 52 min 14 s[4] | ||||||||||||||||||||||
| Ziemeļu pola deklinācija | 64,496°[4] | ||||||||||||||||||||||
| Albedo |
0,343 (saite) 0.52 (ģeom.)[1] | ||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||
| Redzamais spožums | no -1,6 līdz -2,94[1] | ||||||||||||||||||||||
| Leņķiskais diametrs | 29,8" — 50,1"[1] | ||||||||||||||||||||||
| Papildu parametri | Jovian | ||||||||||||||||||||||
| Atmosfēra[1] | |||||||||||||||||||||||
| Atmosfēras spiediens | 20 200 kPa[8] | ||||||||||||||||||||||
| Scale height | 27 km | ||||||||||||||||||||||
| Sastāvs |
| ||||||||||||||||||||||
Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.
Satura rādītājs
Vispārīga informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jupiters parasti ir ceturtais spožākais objekts pie debesīm (aiz Saules, Mēness un Veneras); lai gan dažkārt Marss var pārspēt Jupiteru spožumā, kas gan notiek tikai opozīcijas laikā.
Jupiters ir 2,5 reizes masīvāks par visām pārējām Saules sistēmas planētām kopā ņemot, tā masa ir tik liela, ka baricentrs starp Sauli un Jupiteru atrodas virs Saules virsmas (1,068 Saules rādiusi no Saules centra).
Tā masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko planētu Saules sistēmā. Ja Jupiters būtu vēl aptuveni 10 reizes lielāks, tad tā dzīļu temperatūra būtu piemērota kodolu sintēzes procesiem. Diezgan dabiski, ka lielā Jupitera gravitācija ir lielā mērā ietekmējusi Saules sistēmas izveides procesus: lielākajai daļai planētu orbītas atrodas tuvāk Jupitera orbitālajai plaknei nekā Saules ekvatoriālajai plaknei (Merkurs ir vienīgā planēta, kuras orbitālā nobīde ir tuvāk Saules ekvatoram), lielākā daļa no īsā perioda komētām pieder pie Jupitera grupas (pateicoties gan Jupitera masai, gan orbitālajam ātrumam), Kirkvuda sprauga asteroīdu joslā ir radusies, pateicoties pamatā Jupiteram, un pat tiek domāts, ka Jupiters bijis atbildīgs par agrīno asteroīdu triecieniem iekšējai Saules sistēmai pirms aptuveni 3,8—4 miljardiem gadu.
Atmosfēra un iekšējā uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jupitera virsmas temperatūra ir ap −130 °C (140 K). Jupiteram ir spēcīgs magnētiskais lauks. Ārējā gāzveida atmosfēra sastāda 2% no Jupitera rādiusa, satur 77% ūdeņradi un 20% hēliju, pārējais ir amonjaks un metāns. Dziļāk viela kļūst blīvāka, zināmā mērā līdzinoties šķidrumam (attālumi starp molekulām ir tuvi pašu molekulu izmēriem), bet bez robežvirsmas ar atmosfēru; šī sfēra aizņem 22% no planētas rādiusa, bet apmēram pusi no tā — metalizētā ūdeņraža slānis, kas rada spēcīgo planētas magnētisko lauku. Dzelzs—silikātu kodols aizņem 1/4 daļu no Jupitera rādiusa, tā temperatūra sasniedz 25000 K, spiediens 5 milj. MPa. Daži speciālisti turpretī uzskata, ka Jupiteram dzelzs—silikātu kodola vispār nav. Jupiters uzskatāms par kaut ko vidēju starp pundurzvaigzni un Zemes tipa planētām.
Pavadoņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jupiteram ir vismaz 67 dabiskie pavadoņi. Pirmos četrus Jupitera pavadoņus atklāja jau 1610. gadā Galileo Galilejs. Starpplanētu kosmiskās zondes atklāja arī Jupitera gredzenu sistēmu, līdzīgu tai, kāda ir ap Saturnu, tikai mazāku.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 Dr. David R. Williams. «Jupiter Fact Sheet». NASA, 2004. gada 16. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-05. Skatīts: 2007-08-08.
- ↑ Jupiter's Known Satellites
- ↑ Donald K. Yeomans. «HORIZONS System». NASA JPL, 2006-07-13. Skatīts: 2007-08-08.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Seidelmann, P. Kenneth; Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. (2007). "Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006". Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy 90: 155–180. doi:10.1007/s10569-007-9072-y. Atjaunināts: 2007-08-28.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 Attiecināms uz līmeni, kad atmosfēras spiediens ir 1 bārs
- ↑ NASA: Solar System Exploration: Planets: Jupiter: Facts & Figures
- ↑ Seidelmann, P. K.; Abalakin, V. K.; Bursa, M.; Davies, M. E.; de Burgh, C.; Lieske, J. H.; Oberst, J.; Simon, J. L.; Standish, E. M.; Stooke, P.; Thomas, P. C. «Report of the IAU/IAG Working Group on Cartographic Coordinates and Rotational Elements of the Planets and Satellites: 2000». HNSKY Planetarium Program, 2001. Skatīts: 2007-02-02.
- ↑ Anonymous (March 1983). "Probe Nephelometer". Galileo Messenger (NASA/JPL) (6). Atjaunināts: 2007-02-12.
| Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|