1800. gada Ūnijas akts

1800. gada Ūnijas akts (angļu: Act of Union 1800) bija likumdošanas pasākums, kas apvienoja Lielbritānijas Karalisti un Īrijas Karalisti, izveidojot Apvienoto Lielbritānijas un Īrijas Karalisti. Akts stājās spēkā 1801. gada 1. janvārī.

Galvenie Ūnijas akta noteikumi bija:

1. Parlamentu apvienošana: Īrijas parlaments tika likvidēts, un Īrijai tika piešķirta pārstāvība Apvienotās Karalistes parlamentā Londonā.
2. Kopējā ekonomiskā zona: Abas valstis izveidoja vienotu tirdzniecības zonu, kurā tika atceltas tirdzniecības barjeras.
3. Kopējā valsts pārvalde: Tika izveidota vienota administratīvā sistēma un tiesu sistēma.
4. Reliģiskie jautājumi: Lai gan akts nedeva pilnīgas tiesības katoliskajai kopienai, tas bija solis ceļā uz turpmākiem reformu centieniem.

Ūnijas akts tika ieviests kontekstā, kad Lielbritānija vēlējās stiprināt savu kontroli pār Īriju, jo īpaši ņemot vērā iespējamos draudus no Francijas, kura varētu izmantot Īriju kā bāzi uzbrukumiem Lielbritānijai.

Akts bija diezgan pretrunīgs Īrijā, kur tas tika uzskatīts par Lielbritānijas imperiālisma izpausmi. Tas noveda pie dažādiem pretošanās veidiem, kas kulminēja 20. gadsimta sākumā ar Īrijas neatkarības kustību un beidzot ar Angļu-Īru miera līgumu 1921. gadā, kas galu galā noveda pie Īrijas Brīvvalsts izveides un neatkarības.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)