Īrijas Brīvvalsts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Saorstát Éireann
Īrijas Brīvvalsts
Flag of the United Kingdom.svg
 
Flag of Ireland.svg
1922 – 1937 Flag of Ireland.svg
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Location of Īrijas Brīvvalsts
Pārvaldes centrs Dublina
Valoda(s) īru (gēlu) valoda, angļu valoda
Valdība parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija
Vēsture
 - Dibināta 6. decembris, 1922
 - Likvidēta 29. decembris, 1937
Nauda īru mārciņa

Īrijas Brīvvalsts (īru: Saorstát Éireann) bija valsts, kura tika izveidota 1922. gadā kā Britu domīnija saskaņā ar Angļu-īru līgumu. Ziemeļu grāfistes saskaņā ar līgumu izmantoja tiesības palikt Lielbritānijas sastāvā. 1937. gadā pēc referenduma tika pieņemta jauna konstitūcija un Īrija pasludināja pilnīgu neatkarību, kļūstot par republiku.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1916. gadā Īrijā notika Lieldienu sacelšanās pret Britu varu, kas beidzās ar sakāvi, tomēr pieauga tautas atbalsts republikāņiem un 1918. gada decembra Apvienotās Karalistes parlamenta velēšanās īru republikāņu partija Sinn Féin ieguva 73 no 105 Īrijai atvēlētajām vietām. 1919. gada janvārī Sinn Féin atteicās piedalīties Apvienotās Karalistes parlamenta darbā, bet tā vietā izveidoja Īrijas parlamentu un pasludināja Īrijas Republikas neatkarību, kas noveda pie Īrijas Neatkarības kara starp neatkarības atbalstītājiem un Britu armiju. 1921. gada 9. jūlijā tika noslēgts pamiers un pēc ilgām sarunām 5. decembrī Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Lielbritāniju izveidojot Īrijas Brīvvalsti (ziemeļu grāfistes ar Olsteru priekšgalā palika Lielbritānijas sastāvā). Sākās pilsoņu karš starp jauno brīvvalsti un republikāņiem-domīnijas līguma pretiniekiem, kurā pēdējie tika sakauti.

1937. gadā pēc referenduma tika pieņemta jauna konstitūcija un Īrija pasludināja pilnīgu neatkarību, kļūstot par republiku.