19. aprīļa revolūcija (Koreja)

19. aprīļa revolūcija (korejiešu: 4.19 혁명) bija protestu vilnis Dienvidkorejā, kas notika 1960. gada aprīlī. Tā izraisīja prezidenta I Sinmana (Syngman Rhee) autoritārā režīma krišanu.

Vēsture

Revolūcijas pamatā bija augošā sabiedrības neapmierinātība ar I Sinmana autoritāro pārvaldi un vēlēšanu manipulācijām. Lielākā daļa tautas bija neapmierināta ar viņa ilgstošo varas monopolu, represīvajām metodēm un īpaši ar 1960. gada marta prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Vēlēšanās Sinmans uzvarēja, bet tautas vidū bija izplatīta pārliecība, ka balsu skaitīšana bija falsificēta, kas izraisīja plašus protestus, kurus valdība sākotnēji mēģināja apspiest ar spēku. Tomēr vardarbīgā reakcija no režīma puses, īpaši incidenti, kuros tika nogalināti studenti, izraisīja vēl lielāku sašutumu sabiedrībā.

Protesti sākās jau martā, kad studenti iznāca ielās, lai izteiktu savu neapmierinātību. Lūzuma punkts notika 1960. gada 19. aprīlī, kad policija atklāja uguni uz studentiem Seulā, nogalinot vairākus protestētājus. Sabiedrība, tostarp studenti, skolotāji, intelektuāļi un pat daži valdības locekļi, sāka izvirzīt prasības pēc prezidenta atkāpšanās un politiskās atbildības. Pieaugot spiedienam, I Sinmans sākotnēji mēģināja apspiest protestus, bet, kad situācija kļuva nekontrolējama, viņš bija spiests atkāpties no amata 1960. gada 26. aprīlī.

Sekas

Pēc I Sinmana atkāpšanās tika izveidota jauna valdība. Viceprezidents Li Kīpoongs, kurš arī bija iesaistīts vēlēšanu viltošanā, atkāpās un gāja bojā kopā ar visu ģimeni, kad viņus nošāva dēls, kas pēc tam uztaisīja pašnāvību. Šī situācija radīja politisku vakuumu, un 1960. gada augustā tika izveidota Otrā Korejas Republika, kuru vadīja Juns Bosons (Yun Posun). Valsts pārgāja no prezidentālas uz parlamentāru sistēmu.

Otrā Korejas Republika īstenoja reformas, lai padarītu valdību demokrātiskāku. Tā mēģināja ierobežot prezidenta pilnvaras un piešķīra lielāku varu parlamentam. Tika pieņemti likumi, kas mazināja valdības kontroli pār medijiem, stiprināja pilsoņu tiesības un veicināja lielāku politisko brīvību. Tomēr vājā demokrātiskā valdība bija īslaicīga. 1961. gada 16. maijā ģenerālis Paks Čonhi (Park Chung-hee) veica militāro apvērsumu, gāžot Otrās Republikas valdību un izveidojot militāru pārvaldi. Paks Čonhi nostiprināja autoritāru režīmu, kas ilga līdz viņa slepkavībai 1979. gadā. Viņa valdīšanas laikā tika veiktas plašas ekonomiskās reformas, kas vēlāk veicināja Dienvidkorejas straujo ekonomisko izaugsmi, taču demokrātiskās tiesības tika ierobežotas.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 19. aprīļa revolūcija.