Pāriet uz saturu

Dienvidkoreja

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Korejas Republika
대한민국
Dienvidkorejas karogs Dienvidkorejas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna: 애국가 (Aegukga — ‘Patriotu dziesma’)
Location of Dienvidkoreja
Location of Dienvidkoreja
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) 		Seula
363) 37°35′N 127°0′E / 37.583°N 127.000°E / 37.583; 127.000
Valsts valodas korejiešu
Valdība Unitāra prezidentāla konstitucionāla republika
 -  Prezidents Li Džemjuns (이재명)
 -  Premjerministrs Kim Min-seok (김민석)
Platība
 -  Kopā 100 363 km² (107)
 -  Ūdens (%) 0,3
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2024. gadā 52 081 799 (29)
 -  Blīvums 507/km² (27)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā 1,435 triljoni US$[1] 
 -  Uz iedzīvotāju 29 351 US$[1] 
Džini koef. (2007) 31,3[2] (Zems) 
TAI (2007) ▲ 0,937[3] (Ļoti augsts) (26)
Valūta Dienvidkorejas vona (₩) (KRW)
Laika josla (UTC+9)
 -  Vasarā (DST) Nav (UTC+9)
Interneta domēns .kr
Tālsarunu kods +82

Korejas Republika (korejiešu: 대한민국, Daehan Minguk), neoficiāli saukta arī par Dienvidkoreju, ir prezidentāla republika Āzijas austrumos, Korejas pussalas dienvidu daļā. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Seula. Ziemeļos Dienvidkoreja robežojas ar Ziemeļkoreju, kuru no tās atdala Korejas Demilitarizētā zona. Rietumos pāri Dzeltenajai jūrai ir Ķīnas Tautas Republika, austrumos pāri Korejas šaurumam — Japāna. Dienvidkorejas platība ir 100 363 km². Valstī dzīvo aptuveni 52 miljoni iedzīvotāju, un aptuveni puse no tiem dzīvo galvaspilsētā Seulā vai tās apkārtnē — trešajā lielākajā aglomerācijā pasaulē.

Dienvidkoreja ir augsti attīstīta valsts ar augstu dzīves līmeni. Šeit ir 4. lielākā Āzijas un 15. lielākā pasaules saimniecība. Dienvidkoreja ir ESAO, ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un G-20 dalībvalsts.

Dienvidkorejai ir diplomātiskas attiecības ar vairāk nekā 188 valstīm. No 2007. līdz 2016. gadam Dienvidkorejas ārlietu ministrs Pans Kimuns bija ANO ģenerālsekretārs. Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā norisinājās 1988. gada vasaras olimpiskās spēles.

Pamatraksts: Korejas vēsture

Korejas vēsture aptver vairākus gadu tūkstošus. Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka pirmie Korejas pussalas iedzīvotāji šeit ienākuši agrajā akmens laikmetā (paleolītā).[4][5] Pirmā Korejas valsts Gočosona saskaņā ar leģendu tika dibināta 2333. gadā p.m.ē.

No 1. gadsimta p.m.ē. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. pussalā valdīja trīs karaļvalstis — Kogurjo, Pekče un Silla. Sillas valstij 668. gadā izdevās apvienot lielāko daļu Korejas pussalas. Pēc Sillas sabrukuma 10. gadsimtā, Korjo dinastija (918—1392) pārņēma varu un deva nosaukumu valstij, no kura cēlies mūsdienu "Koreja".

1392. gadā dibinātā Čosonas dinastija (1392—1897) pastāvēja vairāk nekā 5 gadsimtus un atstāja ievērojamu iespaidu uz Korejas kultūru, valodu un sabiedrību.

1905. gadā Koreja kļuva par Japānas protektorātu, bet 1910. gadā tika anektēta kā Japānas Impērijas daļa.

Korejas neatkarība tika atgūta tikai 1945. gadā, kad Japāna kapitulēja pēc Otrā pasaules kara beigām. Pēc Otrā pasaules kara Korejas pussala tika sadalīta Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā, kas izraisīja Korejas karu (1950—1953).

Mūsdienās Dienvidkoreja ir attīstījusies par vienu no pasaules ekonomikas līderēm.

Provinces un pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Korejas administratīvais dalījums

Dienvidkoreja iedalās vienā speciālajā pilsētā, sešās metropoles pilsētās, astoņās provincēs un vienā īpašā autonomā provincē.

VārdshangulhanjaIedzīvotāji
Speciālā pilsēta (Teukbyeolsi)
1Seula서울특별시서울特別市10 421 782
Metropoles pilsētas (Gwangyeoksi)
2Pusana부산광역시釜山廣域市3 635 389
3Tegu대구광역시大邱廣域市2 512 604
4Inčhona인천광역시仁川廣域市2 628 000
5Kvandžu광주광역시光州廣域市1 415 953
6Tedžona대전광역시大田廣域市1 442 857
7Ulsana울산광역시蔚山廣域市1 087 958
Provinces (Do)
8Kjongido경기도京畿道10 415 399
9Kanvondo강원도江原道1 592 000
10Čhunčhonpukto충청북도忠淸北道1 462 621
11Čhunčhonnamdo충청남도忠淸南道1 840 410
12Čollapukto전라북도全羅北道1 890 669
13Čollanamdo전라남도全羅南道1 994 287
14Kjonsanpukto경상북도慶尙北道2 775 890
15Kjonsannamdo경상남도慶尙南道2 970 929
Īpašā autonomā province (Teukbyeoljachi-do)
16Čedžudo제주특별자치도濟州特別自治道560 000

Dienvidkoreja ir pasaules desmitā lielākā saimniecība, un trešā lielākā Āzijā. Visā pasaulē ir pazīstami tādi Dienvidkorejas zīmoli kā Samsung, Hyundai un LG.

46% Dienvidkorejas iedzīvotāju ir neticīgie (agnostiķi), 27,35% — kristieši, 25,3% — budisti.

Reliģija Dienvidkorejā
Reliģija Procenti
Neticīgie
  
 46.5%
Budisms
  
 22.8%
Protestantisms
  
 18.3%
Katoļticība
  
 10.9%
Citas reliģijas
  
 1.7%

Koreja ir tekvondo dzimtene. 2000. gadā tas kļuva par olimpisko sporta veidu.[6]

Dienvidkorejas populārākais sporta veids ir futbols.[7] Pētījuma veikšanas laikā futbols tika atzīts par visskatītāko sporta veidu šajā valstī, otrajā vietā ierindojās beisbols.[8] Nacionālā čempionāta futbola spēles vidēji tiek skatītas 35% apmērā no visiem TV skatītājiem. 2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrs, ko Dienvidkoreja organizēja kopā ar Japānu, bija visskatītākā televīzijas pārraide Korejas TV vēsturē.

1905. gadā Korejā pirmoreiz tika spēlēts beisbols un kopš tā laika tas ir kļuvis par vienu no populārākajiem sporta veidiem valstī.[9] Dienvidkorejas izlase svinēja uzvaru 2008. gada vasaras olimpisko spēļu beisbola turnīrā.[10]

Dienvidkoreja ir vairākkārt organizējusi Āzijas spēles (1986, 2002). 1988. gadā Seulā notika 1988. gada vasaras olimpiskās spēles, tajās Dienvidkorejas sportisti izcīnīja 12 zelta, 10 sudraba un 11 bronzas medaļas, neoficiālajā kopvērtējumā ierindojoties 4. vietā. Tāpat Dienvidkoreja ir veiksmīgi startējusi ziemas olimpiskajās spēlēs. Tajās sportisti ir izcīnījuši 45 medaļas (23 zelta, 14 sudraba, 8 bronzas). Vislabākos panākumus ir izdevies gūt šorttrekā.

2010. gada oktobrī Korejā notika pirmā Korejas Grand Prix izcīņa,[11] kurā uzvaru svinēja spānis Fernando Alonso. 2011. gadā Dienvidkorejas pilsētā Tegu notika 2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā.

  1. 1 2 «Dienvidkoreja». International Monetary Fund. Skatīts: 2010-04-21.
  2. ↑ Gini index Arhivēts 2007. gada 13. jūnijā, Wayback Machine vietnē. CIA World Fact Book
  3. ↑ Human Development Report 2009 (p. 171, 204)
  4. ↑ «Ancient civilizations». Rom.on.ca. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-05-30. Skatīts: 2010-04-25.
  5. ↑ «OPM.go.kr». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 2. martā. Skatīts: 2010. gada 2. oktobrī.
  6. ↑ Taekwondo Arhivēts 2010. gada 21. janvārī, Wayback Machine vietnē., World Taekwondo Federation
  7. ↑ the most popular spectator sport is football in Korea
  8. ↑ research about the most popular spectator sport in Korea
  9. ↑ KOIS (2003), p.632.
  10. ↑ South Korea takes Olympics baseball gold, L.A. Times, 2008-08-23. Retrieved 2010-07-07.
  11. ↑ Formula 1 Official Site

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvidkoreja&oldid=4371165"