1902. gada Šamahi zemestrīce
| 1902. gada Šamahi zemestrīce | |
|---|---|
 Šamahi pēc zemestrīces | |
  1902. gada Šamahi zemestrīce | |
| Datums | 1902. gada 31. janvārī |
| Laiks | |
| Stiprums | 6,9 |
| Dziļums | 15 |
| Epicentrs | 40°42′0″N 48°36′0″E / 40.70000°N 48.60000°EKoordinātas: 40°42′0″N 48°36′0″E / 40.70000°N 48.60000°E |
| Skartās valstis | Krievijas Impērija, Persija |
| Postījumi | Sagrauta Šamahi pilsēta |
| Cietušie | 2000-3000 bojā gājušo |
1902. gada Šamahi zemestrīce bija aptuveni 6,9 magnitūdas spēcīga zemestrīce, kuras epicentrs atradās netālu no Šamahi (Šemahas) pilsētas toreizējā Baku guberņā Krievijas Impērijā.[1] Dažādi avoti min no 2000 līdz vairāk nekā 3000 bojā gājušo,[2] pilsēta bija sagrauta, tāpat kā 42 gadus pirms tam notikušās zemestrīces laikā. Zemestrīce notika 1902. gada 31. janvārī (13. februārī pēc jaunā stila). Tā bija stiprākā un pēdējā 9 zemestrīču sērijā, kas satricināja pilsētu 1806.—1902. gadā.
Epicentra nelielā dziļuma (ap 15 km) dēļ postījumi bija stipri, bet notika tikai šaurā apgabalā ap to; pēc Merkalli skalas, postījumi epicentra apkaimē sasniedza 9 balles no 12.[1] Pilsētā un apkaimē sagruva vairāk nekā 7000 māju, tai skaitā ap 4000 no 5000 mājām pilsētā.[3] Inženieri un zinātnieki 1902.—1903. gadā ziņoja, ka galvenie lielo postījumu iemesli bijuši Šamahi ēku atrašanās uz nestabilas grunts un celtniecības zemā kvalitāte.[3] Vietējo iedzīvotāju parastās slikti mūrētās celtnes ar smagiem jumtiem sabruka viegli un ar smagākām sekām, kamēr pilsētas krievu apdzīvotajā daļā daudzas koka mājas noturējās pret zemes līgošanos.[3] Taču aukstās dienas dēļ no daudzajām iekurtajām krāsnīm sākās ugunsgrēki.[3] Glābšanas darbiem traucēja pēcgrūdieni,[3] un tie tika pārtraukti pārāk ātri: vēlāk zem drupām tika atrasti paglābušies cilvēki, kuri tur nomira bada nāvē.[3]
Zemestrīce tiek uzskatīta par vienu no postošākajām Azerbaidžānas vēsturē; ap 20 000 cilvēku ziemā palika bez pajumtes.[4] Bez pilsētas vēl bija cietušas ēkas 126 apdzīvotās vietās Šamahi apriņķī. Zinātnieki, konkrēti 1859. gada zemestrīces rajonu apsekojušais vācu ģeologs Hermanis Ābiks, jau labu laiku pirms šīs zemestrīces, redzot to biežo atkārtošanos šajā rajonā, bija aicinājuši iedzīvotājus pārcelties uz citiem rajoniem, tomēr tie izvēlējās palikt ierastajā vietā un pilsēta vienmēr tika atjaunota.[4] Pieraduma dēļ pie zemestrīcēm neradās uztraukums arī tad, kad pirms zemestrīces no rīta notika vairāki viegli grūdieni, līdz pieci stipri grūdieni nesagrāva pilsētu.[5] Sagruva vai smagi cieta vairākas agrākās zemestrīces izturējušas vēsturiskas celtnes, tai skaitā 900 gadus vecā Džimes mošeja.[5]
Zemestrīce izraisīja Gizdekbozdega dubļu vulkāna izvirdumu netālajā Abšeronas pussalā. Izvirduma dēļ bojā gāja 6 gani un ap 2000 lopu.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «NCEI Global Historical Hazard Database». www.ngdc.noaa.gov (angļu). Skatīts: 2023-03-04.
- ↑ «ЭСБЕ/Шемаха — Викитека». ru.wikisource.org (krievu). Skatīts: 2023-03-04.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «Генеалогия - Шемахинское землетрясение 1902». www.family-stories.net. Skatīts: 2023-03-04.
- ↑ 4,0 4,1 «Sonuncu dağıdıcı Şamaxı zəlzələsindən 115 il keçir... FOTO». azertag.az (azerbaidžāņu). Skatīts: 2023-03-04.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Azərbaycan Respublikası Fövqəladə Hallar Nazirliyinin rəsmi internet informasiya portalı». Azərbaycan Respublikası Fövqəladə Hallar Nazirliyinin rəsmi internet informasiya portalı. Skatīts: 2023-03-04.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1902. gada Šamahi zemestrīce.
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |